Bailes un trauksme ir neatņemamas sastāvdaļas inovāciju pasaulē. Mākslīgais intelekts vai līdzīgas tehnoloģijas jau aptuveni gadsimtu ir apspriestas zinātniskās fantastikas literatūrā, parādītas uz ekrāna un aprakstītas zi­nātniskās publikācijās. Ja zinātniskajos avotos apraksta potenciālos ieguvumus, pašu tehnoloģiju, kā arī negatīvās sekas, uz plašāku publiku vērstā informācija ļoti bieži norāda uz bažām un neparedzētām sekām. Vienlaikus tas labi izlīdzina gandrīz eksklu­zīvi pozitīvos vēstījumus no mākslīgā intelekta un līdzīgu risinājumu ieviesējiem.

Tas noteikti nenozīmē, ka visi, kas grib balstīt savu darbību uz mākslīgo intelektu, ļaunprātīgi vēlas pakļaut sabiedrību vai tās atsevišķu daļu briesmām. Mākslīgais intelekts atrisina vairākas sarežģītas problēmas un pilda vairākus uzdevumus daudz ātrāk un dažreiz arī kvalitatīvāk nekā cilvēks vai pat cilvēku grupa. Kāpēc gan neizmantot to biznesam, sabiedrības labumam un arī bezpeļņas nolūkos?

Lai nodrošinātu, ka ir līdzsvars starp tiem, kam ētiska tehnoloģiju izmantošana nav tuvu sirdij, un tiem, kas vēlas darīt labas lietas ar mākslīgo intelektu, bet nevar saprast robežas, valstis, apvienības, organizācijas un citas struktūras sāka pieņemt šo jomu regulējušus aktus. Daži no tiem tieši attiecas uz mākslīgo intelektu, bet daži netieši skar šo jomu.

Protams, minētie akti nosedz vairākas ar šo risinājumu kopu saistītās tēmas, tostarp tiek aprakstīts, ko noteikti nedrīkst darīt.