[1] Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) 2023. gada 13. aprīlī pieņēma spriedumu lietā "E.K. pret Latviju", ar kuru atzina, ka ir noticis Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta noteikto tiesību uz ģimenes dzīves aizsardzību pārkāpums. Tiesa konstatēja, ka valsts iestādes nav savlaicīgi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu sprieduma, ar kuru noteiktas iesniedzēja saskarsmes tiesības ar viņa bērnu, izpildi. Proti, valsts iestādes un tiesas nav veikušas visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu saziņu un saskaņotu pušu konfliktējošās intereses. Tāpat, neraugoties uz valsts rīcības brīvību, iestādes nav pienācīgi nodrošinājušas iesniedzēja tiesības uz ģimenes dzīves neaizskaramību attiecībā uz viņa saskarsmes tiesībām ar bērnu.¹

Tiesas spriedums spilgti paver skatu uz problēmu, kas parādās lietās, kurās vecāki dzīvo šķirti, bērns dzīvo pie viena vecāka un otram vecākam ar tiesas spriedumu civillietā ir noteiktas saskarsmes tiesības ar bērnu. Tomēr vecāks, pie kura bērns dzīvo, tiesas spriedumu civillietā nevēlas pildīt.

Šā raksta mērķis ir ieskicēt problēmas, kuras administratīvā tiesa redz lietās, kur vecāks nepilda tiesas nolēmumu par saskarsmes tiesībām un otrs vecāks tāpēc prasa pārtraukt šim vecākam aizgādības tiesības, kā arī meklēt risinājumus šo lietu efektivitātes uzlabošanai.

Vecāka pienākums pildīt tiesas spriedumu par saskarsmi

[2] Tiesas spriedums ir obligāti jāpilda, un pret to ir jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.² Lietās par bērna un vecāka saskarsmi īpaši no svara ir katra diena, kurā vecāks, pie kura bērns dzīvo, tiesas spriedumu nepilda.