Ievads
Rakstā autors dalīsies savā redzējumā par zaudējumu atlīdzināšanas pamatu un no tā izrietošajiem aspektiem komercsabiedrības reputācijas aizskāruma gadījumā. Šī raksta ietvaros detalizētāk netiks analizēts komercsabiedrību reputācijas aizsardzības tiesiskais pamats.
Autors pilnībā piekrīt argumentam, ka komercsabiedrību reputācija nebūtu aizsargājama identiski kā fizisko personu cieņa un gods, ņemot vērā, ka komercsabiedrībām kā juridiskām fikcijām nav tādu personības dimensijas elementu kā apziņa un personība. Autora ieskatā, komercsabiedrību reputācija ir nemateriāls labums ar ekonomisko vērtību, kuru cita starpā aizsargā Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju 1. protokola 1. pants, kā arī Latvijas Republikas Satversmes 105. pants.
Ievērojot minēto, komercsabiedrības reputācijas aizskāruma gadījumā komercsabiedrībai vajadzētu būt tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar Civillikuma 1635. pantu, ko pieļauj arī tiesu praksē ietvertās atziņas.1 Tādēļ komercsabiedrības reputācijas aizskāruma gadījumā cietušajai komercsabiedrībai būs sava prasība jāpamato ar civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumiem, kuri ir:
Tādēļ autors turpmāk šajā rakstās apskatīs tieši zaudējumu atlīdzināšanu un analizēs ar tiem saistītos problēmjautājumus komercsabiedrības reputācijas aizskāruma gadījumā.
Neatļauta darbība komercsabiedrības reputācijas aizskāruma gadījumā
Saskaņā ar Civillikuma 1635. panta pirmo daļu atbildība iestājas par tiesību aizskārumu, ko raksturo neatļauta un cēloniskā sakarā esoša darbība, kas radījusi kaitējumu. Saskaņā ar minēto pantu atbildība personai iestājas par vainojamu darbību, kas izpaužas, kā minimums, neuzmanības formā, ciktāl nepastāv attaisnojumi, kas izslēdz atbildību.3
Ievērojot minēto, kā arī autora secināto, ka Civillikuma 1635. pants ir pamats komercsabiedrību reputācijas aizsardzībai, autors analizēs divus jautājums, kas varētu primāri rasties, šo pantu piemērojot komercsabiedrību reputācijas aizskāruma gadījumā:
1) kas komercsabiedrības reputācijas aizskāruma gadījumā ir neatļauta darbība;
2) vai persona būs atbildīga par komercsabiedrības reputācijas aizskārumu, ja tā ir tikai pieļāvusi vieglu neuzmanību?
Atbildot uz pirmo jautājumu, jāsāk ar Civillikuma 1635. panta analīzi. Civillikuma 1635. pants satur civiltiesiskās atbildības piemērošanas formulu. Pantā ir norādīts, ka cietušajam ir tiesības prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ja tas ir pieļāvis neatļautu darbību, kuras rezultātā nodarīts kaitējums. Juridiskajā literatūrā ir norādīts, ka pastāv divas teorijas šīs prettiesiskās rīcības konstatēšanai – "rezultāta teorija" un "uzvešanās teorija".4 Saskaņā ar rezultāta teoriju priekšnoteikums prettiesiskas rīcības konstatēšanai ir negatīva rezultāta iestāšanās, kas izpaužas kā tiesību aizskārums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.