Vairākos Satversmes tiesas nolēmumos ir minēts pašvaldības princips, kurš izmantots tiesību normu konstitucionalitātes izvērtējumā. Rakstā atklāts, kas ir pašvaldības princips, kāds ir tā saturs, kādas sekas rada principa neievērošana un kādi ir tiesību aizsardzības līdzekļi principa pārkāpuma gadījumā.
Atskats vēsturē
1993. gadā Ministru kabinets pieņēma Pašvaldību reformu koncepciju. Tajā tika noteikts, ka Satversme jāpapildina ar nodaļu, kurā būtu ietverti šādi galvenie pašvaldību pamatprincipi: 1) pašvaldību vieta valsts varas struktūrā, 2) pašvaldību ievēlējamība, 3) valsts uzraudzība pār pašvaldību darbu, 4) tiesības patstāvīgi veidot administratīvās struktūras savu uzdevumu izpildei, 5) noteikti uzdevumiem atbilstoši finanšu resursu avoti, 6) tiesības apvienoties pašvaldību organizācijās, 7) tiesības uz savu īpašumu.1 To pāris gadus vēlāk uzsvēra arī Latvijas pašvaldību sapulce.2
Pašvaldību ievēlējamība Satversmes tiešā tekstā tika ietverta 2002. gadā, izteicot 101. pantu jaunā redakcijā: "101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda."3 Pārējais reformu koncepcijā un pašvaldību vadītāju sapulcē prasītais Satversmes tiešā tekstā gan nav ierakstīts, tomēr Satversmē atrodams un tagad daļēji arī atklāts un konkretizēts Satversmes tiesas nolēmumos.
Pašvaldības principa formulēšana
Satversmes tiesa pirmo reizi pašvaldības principu pieminējusi 2008.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
