4. Jūlijs 2023 /NR. 27 (1293)
Skaidrojumi. Viedokļi
Īpašā upura koncepts un tā izpratne administratīvo tiesu praksē Latvijā
Agnese Pūga
Administratīvās rajona tiesas tiesneša palīdze, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrante 

Tiesību zinātnē nav daudz tematu, par kuriem varētu sacīt, ka tajos ir panākta vienprātība, taču šķiet, ka apgalvot – valsts pārvaldes prettiesiska rīcība ir kā viens no valsts atbildības priekšnoteikumiem –, nebūt nav tāda tēze, kas raisītu viedokļu sadursmes. Tomēr šis secinājums patiesībā nav tik kategorisks, jo, kā to rāda doktrīna un tiesu prakse, personas tiesības uz atlīdzinājumu neaprobežojas ar valsts prettiesisku rīcību. Pamatojoties uz apsvērumu, ka valsts atbildība var iestāties arī par tiesisku rīcību, ir attīstījies īpašā upura koncepts. Šī raksta ietvaros autore pievērsīsies tā izpratnei, fokusējoties uz Latvijas administratīvo tiesu spēkā stājušos nolēmumu analīzi.

Prettiesiska rīcība kā priekšnoteikums valsts atbildībai un izņēmumi no tā

Latvijā tiesības saņemt atlīdzinājumu par valsts nodarītu personas tiesību aizskārumu konstitucionālā līmenī ir nostiprinātas Satversmes 92. panta trešajā teikumā, kas noteic, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Satversmes tiesa atzinusi, ka šī norma ietver vispārēju garantiju – ja valsts ir pārkāpusi indivīda tiesības, tam ir tiesības uz atlīdzību.1 Savukārt administratīvajā procesā vispārīgais pamats zaudējumu atlīdzināšanai ir Administratīvā procesa likuma 92. pants, kurā minētas ikviena tiesības prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai nemantisko kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Turpretī Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums ievērojami sašaurina pamatu atlīdzināt personai nodarītos zaudējumus, to saistot vienīgi ar valsts prettiesisku rīcību. No minētā likuma 2. nodaļas secināms, ka zaudējuma un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma pamatā var būt vienīgi prettiesisks admini­stratīvais akts, faktiskā rīcība vai arī bezdarbība, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies. Līdz ar to vispārīgi viens no zaudējumu atlīdzības tiesiskā pamata priekšnoteikumiem ir prettiesiska rīcība.2 Valsts pārvaldes prettiesiska rīcība kā viens no tiesiskā pamata elementiem zaudējumu atlīdzināšanas prasījumam ir noteikta arī Vācijas administratīvajās tiesībās,3 pēc kuru līdzības lielā mērā veidots Latvijas administratīvais process. Lai gan lielākajā daļā gadījumu atlīdzināt personai radītos zaudējumus var, vienīgi konstatējot valsts pieļautu prettiesisku rīcību, tomēr arī šim šķietami fundamentālajam principam ir izņēmumi.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties