I. Akciju uzskaite

Komerclikums iedala akcijas vārda un uzrādītāja akcijās un noteic abu šo akciju veidu uzskaites kārtību: vārda akcijas ir reģistrējamas akcionāru reģistrā, bet uzrādītāja akcijas iegrāmatojamas centrālajā vērtspapīru depozitārijā. Atšķirībā no SIA, kurām ir paredzēts pienākums dalībnieku reģistrus iesniegt Uzņēmumu reģistrā, akciju sabiedrībām šāda pienākuma nav, un akcionāru reģistrs tiek glabāts tikai pašā sabiedrībā. Šāda akciju uzskaites kārtība nenodrošina pietiekamu akcionāru struktūras caurspīdīgumu un informācijas par akcionāriem pieejamību, kas savukārt tiek asociēts ar augstāku risku akciju sabiedrību formas izmantošanai noziedzīgiem mērķiem. Uzrādītāja akciju reģistrācijas kārtība nodrošina lielāku akcionāru sastāva caurspīdīgumu un padara pieejamāku informāciju par akcionāriem, tomēr tā neļauj informāciju par akcionāriem un akciju sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem iegūt vienuviet (informācija par akcionāriem ir iegūstama centrālajā vērtspapīru depozitārijā, bet par patiesajiem labuma guvējiem – Uzņēmumu reģistrā).

Lai akciju sabiedrības padarītu caurspīdīgākas, radītu piekļuvi informācijai par akcionāriem un mazinātu riskus, kas tiek saistīti ar šo juridiskās personas veidu, ar grozījumiem tiek pilnveidota akciju uzskaites kārtība un paredzēts, ka informācija par akcionāriem ir iesniedzama Uzņēmumu reģistrā.

Akciju veids un forma

Arī turpmāk pastāvēs divi akciju veidi, bet tie ir ieguvuši jaunus apzīmējumus: vārda akcijas kļūs par reģistrētām akcijām un uzrādītāja – par dematerializētām. Vienlaikus saglabāsies līdzšinējais princips, ka reģistrētām akcijām ir jābūt ierakstītām akcionāru reģistrā, bet dematerializētas akcijas ir jāiegrāmato centrālajā vērtspapīru reģistrā, un akcionāram ir tiesības tās pārvest uz savu finanšu instrumentu kontu. Akciju veids tāpat kā līdz šim ir jānorāda sabiedrības statūtos, un akcionāriem tiek saglabātas tiesības lemt par akciju veida maiņu.

Līdz šim Komerclikums paredzēja akcijām formas prasību: vārda akcijas varēja būt papīra vai dematerializētā formā, bet uzrādītāja akcijas – tikai dematerializētā formā. Praksē šai likuma prasībai nebija būtiskas nozīmes, un akciju forma nereti izpaudās tādā veidā, kas neatbilda konkrētās formas būtībai (piemēram, dematerializētas formas vārda akcijas tika emitētas kā papīra dokumenti). Ar grozījumiem no likuma tiek izslēgta norma par akciju formu, un turpmāk statūtos vairs nav jāparedz, kādā formā akcijas pastāv. Būtiski ir statūtos norādīt akciju veidu: reģistrētas vai dematerializētas akcijas, tādējādi norādot, vai akciju uzskaite tiek nodrošināta akcionāru reģistrā vai arī akcijas ir iegrāmatotas centrālajā vērtspapīru depozitārijā.

Komerclikums paredzēja, ka sabiedrībai vienlaikus var būt abu veidu akcijas: daļa no akcijām var būt iegrāmatotas centrālajā vērtspapīru depozitārijā (līdz šim – uzrādītāja akcijas), bet pārējās ierakstītas akcionāru reģistrā (līdz šim – vārda akcijas). Turpmāk sabiedrībai būs jāizvēlas viens no akciju veidiem (reģistrētas vai dematerializētas akcijas) un akciju uzskaite jānodrošina vienuviet (akcionāru reģistrā vai centrālajā vērtspapīru depozitārijā). Vienlaikus akcionāriem tiek saglabātas tiesības izlemt, kuru akciju veidu tie vēlas sabiedrībā. Lēmums par akciju veidu var tikt pieņemts gan akciju sabiedrības dibināšanas procesā (dibinātājiem jāvienojas vienbalsīgi, jo akciju veids ir jānostiprina statūtos un, dibinot sabiedrību, statūtus paraksta visi dibinātāji), gan arī vēlāk – viena veida akcijas var tikt konvertētas par otra veida akcijām (šāds lēmums ir pieņemams ar kvalificēto balsu vairākumu, jo prasa izmaiņas sabiedrības statūtos).