Eiropas Savienības Tiesas uzbūve un prejudiciālā nolēmuma lūguma procedūra

Pirms pievērsties reformai, kontekstam nepieciešams īsi apskatīt Eiropas Savienības Tiesas uzbūvi, prejudiciālā nolēmuma procedūru un tās nozīmi ES tiesību sistēmā.

Eiropas Savienības Tiesa sastāv no divām tiesu iestādēm – Tiesas un Vispārējās tiesas. Eiropas Savienības Tiesas loma, struktūra, kompetences un to sadalījums starp abām tiesu iestādēm ir noteikts galvenokārt Eiropas Savienības pamatlīgumos, proti, Līgumā par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) un Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD), un tās statūtos, kas ir iekļauti LESD 3. protokolā (turpmāk – Statūti).

Lietas, ko izskata Eiropas Savienības Tiesa, ir iedalāmas prejudiciālā nolēmuma lietās un tiešajās lietās. Pēc pašreizējā kompetenču sadalījuma Vispārējā tiesa izskata vienīgi tiešās lietas, bet Tiesa – gan tiešās lietas, gan prejudiciālā nolēmuma lietas.

Vispārējo tiesu varētu dēvēt par "tiešo lietu tiesu" vai ES administratīvo tiesu. Tā izskata, piemēram, privātpersonu prasības pret ES iestādēm par to izdoto tiesību aktu likumību vai prettiesisku bezdarbību, prasības par zaudējumu atlīdzību, kas izriet no līgumiskās vai ārpuslīgumiskās atbildības, kā arī dalībvalstu prasības pret Komisiju valsts atbalsta un antidempinga jomās un strīdus starp ES iestādēm un tās darbiniekiem. Vispārinot – privātpersonu celtās prasības visdrīzāk nonāks tieši Vispārējās tiesas izskatīšanā.

Tiesa savukārt izlemj ES konstitucionālas dabas³ jautājumus, izšķir strīdus starp ES institūcijām un dalībvalstīm un noteiktos gadījumos pārskata Vispārējās tiesas lēmumus. Tās kompetencē ietilpst, piemēram, prasības pret dalībvalstīm sakarā ar pienākumu neizpildi (visbiežāk izrietot no t.s. Komisijas pārkāpuma procedūras, retāk – dalībvalsts prasības pret citu dalībvalsti), dalībvalstu vai ES institūciju prasības par tiesību aktu likumību vai prettiesisku bezdarbību un atzinumu sniegšana par starptautisku nolīgumu saderību ar ES tiesībām.

Tomēr, iespējams, vissvarīgākā Tiesas funkcija, dēvēta arī par ES tiesu sistēmas stūrakmeni⁴ vai kroņa dārg­akmeni,⁵ ir LESD 267. pantā paredzētā prejudiciālā nolēmuma procedūra, kas ļauj veidot dialogu starp dalībvalsts tiesām un Eiropas Savienības Tiesu.⁶ Tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir augstākā autoritāte ES tiesību sistēmā, dalībvalstu tiesām ir iespēja (vai noteiktos gadījumos – pienākums) vērsties Tiesā ar prejudiciālā nolēmuma lūgumu, lai noskaidrotu ES tiesību normu pareizu interpretāciju, piemērošanu vai pārliecinātos par to spēkā esamību, ja tas nepieciešams lietas izspriešanai. Tiesa sniedz atbildi uz nacionālās tiesas jautājumiem spriedumā jeb prejudiciālajā nolēmumā.