Kas jūs pamudināja uz pirmo publikāciju "Jurista Vārdā"?

Pirmā publikācija tapa, kad strādāju Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas (EST) departamentā. Man tika uzticēts uzrakstīt ikgadējo EST interesantāko spriedumu apkopojumu. Personiski mani pamudināja tā brīža departamenta direktore (arī "Jurista Vārda" redaktore) Viktorija Soņeca. Esmu viņai ļoti pateicīga par šādu "durvju pavēršanu".

Kad un kā top jūsu raksti?

Vienkāršā atbilde būtu – kā pilna laika doktorantei rakstīt ir mans darbs. Protams, publikācijas "Jurista Vārdam" precīzi nepārklājas ar manu pētāmo tematu un var tapt vienīgi brīvajos brīžos, tādēļ jāmin vēl divi apstākļi. Pirmkārt, šobrīd tā ir iespēja nodot Latvijas juristu videi kaut nelielu daļu no zināšanām un skatījuma, ko gūstu Eiropas Universitātes institūtā. Otrkārt, publikācijas sagatavošana "Jurista Vārdam" ir lielisks iemesls ik pa laikam pacelt acis no neizbēgami šaurā pētāmā jautājuma vai darba uzdevuma, vērot procesus un aktualitātes Eiropas Savienības (ES) tiesību sistēmā plašāk, lai par kādu no tām uzrakstītu.

Jūsu pētnieciskās intereses galvenokārt saistītas ar ES tiesībām, kas daļai juristu šķiet esam visnotaļ komplicētas. Kā jūs nonācāt līdz šādai izvēlei un specializācijas virzienam?

Nedomāju, ka ES tiesības ir sevišķi sarežģītākas par citām. Vienmēr uz tām esmu skatījusies kā uz vienu no tiesību sistēmām, kurās kādā no nozarēm var specializēties jurists.

Īsi sakot, mani piesaistīja ES kā sui generis veidojums starptautiskajā vidē. ES un tās tiesību sistēma atrodas īpatnējā starpstāvoklī starp starptautisku organizāciju un federatīvu valsti. Lai apzīmētu kompromisu starp nacionālo un internacionālo līmeni, pat ir radīts jauns termins "supranacionāls". Turklāt šis eksperiments tiešā veidā ietekmē kā mūsu ikdienas dzīvi, tā arī Latvijas nākotni.

Gan politiskajos un likumdošanas procesos, gan tiesā var vērot spriedzi starp nacionālajiem un integrācijas spēkiem, un ES attīstība vienmēr prasa meklēt kompromisu starp tiem. Vērot šo dinamiku ir ārkārtīgi interesanti.

Vai var uzskatīt, ka publikācijas "Jurista Vārdā" ietekmē likumdošanas procesu, tiesību politiku un tiesu praksi?

Esmu pārliecināta, ka juristiem ir nepieciešama vieta, kur apspriest aktualitātes, izplatīt jaunas zināšanas, izteikt viedokļus un diskutēt. Ilgtermiņā tas veido un ļauj pastāvīgi pārvērtēt līdzšinējos kolektīvos uzskatus – līdzīgi tam, ko Džons Stjuarts Mills dēvēja par "ideju tirgu" (marketplace of ideas). "Jurista Vārds" ir viena no nozīmīgākajām šādām juristu diskusiju vietām Latvijā. Tādēļ nešaubos, ka publikācijām ir ietekme uz lēmumiem, ko pieņem juristi visdažādākajos kontekstos.

Kāpēc jūs izvēlējāties kļūt par juristi?

Skolas gados biju pārliecināta, ka studēšu medicīnu. Tomēr ar laiku interese par procesiem sabiedrībā, tiesībām un politiku ņēma virsroku, un pēdējā brīdī nolēmu iestāties Rīgas Juridiskajā augstskolā. Dažkārt aizdomājos, ka ārsta karjera būtu bijusi stabilāka un paredzamāka. Juristiem, īpaši ES tiesībās, šķiet, ir vairāk izvēļu, risku un neskaidrības. Tomēr savu izvēli nekad neesmu nožēlojusi.

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākās tieslietu un tiesību politikas aktualitātes, kurām jāseko līdzi?

Sekojot labai akadēmiskai praksei, palikšu savā specializācijas laukā. ES tiesību jomā izceltu divus procesus. Pirmais: kompetences izskatīt prejudiciālos jautājumus nodošana ES Vispārējai tiesai. Tas daudz ko pasaka par šo abu tiesu iestāžu lomām un mijiedarbību, un, kā rakstu savā pēdējā publikācijā šī gada augustā, tā ir iekšēja EST pārkārtošanās ar tālejošām sekām.

Otrais: EST argumentācija spriedumos tā sauktajās Polijas un Ungārijas tiesiskuma lietās. Likuma varas un tiesu sistēmas neatkarības apdraudējums šajās valstīs pats par sevi ir uztraucoša aktualitāte, bet mazāk uzmanības ir izpelnījušies procesi ES tiesībās, ko iekustinājuši šie notikumi.

ES akadēmiķu rindās tiek pieļauts, ka, reaģējot uz šiem notikumiem, ES piedzīvo pati savu konstitucionālo momentu. Piemēram, apstiprinot tā sauktā tiesiskuma nosacītības mehānisma likumību, EST formulēja ES konstitucionālo identitāti un demonstrēja, ka ES ir spējīga uz parasti valstij raksturīgo konstitucionālo pašaizsardzību. Līdzīgi Eiropas Komisija nesen pielietoja "demokrātijas principa pārkāpumu" kā patstāvīgu prasības pamatu pārkāpuma procedūrā pret Poliju. Citiem vārdiem – procesi Polijā un Ungārijā mainīs arī pašu ES.

Kādi ir jūsu hobiji/vaļasprieki, kas ļauj atvilkt elpu no jurista darba?

Nesen esmu sākusi nodarboties ar airēšanas sportu. Airēšana ir ārkārtīgi tehnisks sporta veids, kas prasa izkopt savu kustību līdz mazākajām detaļām, bet reizē būt gandrīz ciešā kontaktā ar citiem komandas biedriem laivā. Tas lieliski atslēdz nogurušu prātu – airējot nav iespējams domāt ne par ko citu.

Kas ir jūsu vadmotīvs un dzenulis ikdienas praktiskajā darbībā?

Nekad neļauju sev izdarīt darbu citādi, kā vien augstākajā kvalitātē – bet augstāko kvalitāti izdodas sasniegt, kad darbu motivē patiesa interese.

Jūsu novēlējums "Jurista Vārdam" un Latvijas juristiem!

Cieņpilni kritizēt un ar atvērtu prātu uzklausīt kritiku!