Restorative justice jeb koptaisnība1 ir tiesību institūts, ar kura palīdzību, kriminālprocesā izlīgstot, tiek risināts konflikts starp personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un šī nodarījuma rezultātā cietušo personu. Pateicoties Valsts probācijas dienesta aktivitātei, arvien tiek aktualizēts koptaisnības jautājums arī no cietušā interešu aizsardzības aspekta, tādējādi kriminālprocesā iesaistītās personas (tiesneši, prokurori, advokāti, Valsts policijas amatpersonas) biežāk runā par noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušo personu vajadzībām un to iespējamo apmierināšanu izlīgšanas procesā. Zināšanas un izpratne par šo tiesību institūtu vairojas, tiek lauzti stereotipi.
Raksta autore tiesneša darbā ir sastapusies ar kļūdainu tiesību normu izpratni un piemērošanu par izlīguma slēgšanu un stereotipisku domāšanu, piemēram, izmeklētājs uzskata, ka virzīt lietu izlīguma slēgšanai ir bezjēdzīgi: to neviens nevēlēsies, un tas tikai apgrūtina un paildzina kriminālprocesu, to nav lietderīgi darīt pat gadījumos, kad izlīguma slēgšanas procesu likumdevējs noteicis kā obligātu, izlīgums ir izdevīgs tikai apsūdzētajam, cietušais no tā neko neiegūst. Savukārt no kolēģiem tiesnešiem ir dzirdēts, ka tiesa nedrīkst iejaukties izlīguma slēgšanā.
Tāpēc šī raksta mērķis ir sniegt priekšstatu par izlīgšanas praktiskajiem aspektiem, izlīguma nozīmi krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā, problēmām, ieguvumiem, vairot zināšanas par šo tiesību institūtu, sekmēt izpratnes par tā nozīmi veidošanos, tostarp atbildot uz jautājumu – kuram (pāridarītājam vai cietušajam) izlīgums ir izdevīgāks?
Jāuzsver, ka raksts tapis, ņemot vērā tikai autores profesionālo pieredzi krimināllietu iztiesāšanā. Citu kolēģu pieredze var atšķirties.
Izlīguma noslēgšanas veidi
Kriminālprocesā ir iespējami trīs izlīguma noslēgšanas veidi:
1) notariāli apliecināts izlīgums;
2) tiesas sēdē mutvārdos paziņots izlīgums, klātesot apsūdzētajam un cietušajam;
3) izlīgums Valsts probācijas dienestā apmācīta starpnieka klātbūtnē.
Notariāli apliecināts izlīgums kriminālprocesā ir retums, iespējams, viens no iemesliem tam varētu būt papildu izmaksas, proti, atlīdzība notāram. Izlīgums tiek sagatavots kā notariāls akts. Puses pašas var notāram iesniegt izlīguma projektu un var arī to uzdot sagatavot notāram.
Sazinoties ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektoru Gati Litvinu, noskaidrots, ka praksē puses biežāk pie notāra ierodas ar izlīguma projektu, kur jau saskaņotas pušu intereses un vajadzības. Apliecinot darījumu kā notariālu aktu, notārs noskaidro notariālā akta dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un nepārprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina puses ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, pārbauda dalībnieku identitāti un rīcībspēju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.