Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmējdarbības vidi ir saviļņojusi Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) aktīvā rīcība, vēršoties pret uzņēmumiem, lai kompensētu citu uzņēmumu nodokļu parādus. Šādas aktivitātes nav saistītas ar kādām nozīmīgām izmaiņām normatīvajos aktos, kas piešķirtu iestādei papildu tiesības, bet drīzāk mēģinājumiem meklēt jaunus risinājumus mūžīgajai cīņai ar vējdzirnavām jeb nodokļu nemaksātājiem.

Ja Dons Kihots, ietekmējoties no bruņinieku stāstiem, pats nolēma kļūt par bruņinieku, lai iznīcinātu jebkuru netaisnību, tad VID, ietekmējoties no Komerclikuma 20. panta, saskatīja jaunas iespējas, ja ne apturēt vējdzirnavas, tad vismaz būtiski palēnināt to gaitu.

Ja senāk uzņēmējs, paliekot valstij parādā, varēja izsprukt sveikā, aizstājot dokumentos veco uzņēmumu ar citu, tad šobrīd ar šādām darbībām atbrīvoties no parāda vairs, visticamāk, neizdosies. VID rīcībā ir liels daudzums instrumentu, lai savāktu pienācīgus pierādījumus tam, ka "tie ir tie paši vēži, tikai citā kulītē". VID rīcībā ir plaša finansiālā informācija par uzņēmumu, tā sadarbības partneriem, EDS lietotāju IP adresēm, uzņēmuma darbiniekiem, kā arī iespēja piekļūt citu valsts iestāžu rīcībā esošajai informācijai par uzņēmuma aktīviem, lai sekmīgi identificētu jaunos uzņēmuma ieguvējus.

Nodokļu administrācijas darbības, konstatējot nodokļu pāreju

VID uzdevums ir piedzīt VID administrētos nodokļu un nodevu parādus, arī citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru iekasēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem tam piekrīt.¹ Savukārt atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" tā pienākums ir piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus šā likuma 26. pantā paredzētajā kārtībā.

VID darbības un lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz uzņēmuma pārejas gadījumiem varētu raksturot vairākos secīgos posmos. Sākotnēji VID veic uzņēmuma pāreju raksturojošo kritēriju izvērtēšanu. Tiek vērtētas sakritības tādos uzņēmuma elementos kā, piemēram, saimnieciskās darbības veids, struktūrvienību adreses, darbinieki, sadarbības partneri, zīmoli u.c.² Tāpat tiek vērtēti apstākļi, kas varētu liecināt par uzņēmumu saistību (amatpersonu vai dalībnieku savstarpējā saistība, uzņēmuma ieguvēja reģistrēšana īsi pēc tam, kad dienests ir sācis izrādīt interesi u.c.³) un darbības izmaiņu mērķi (straujš apgrozījuma kāpums uzņēmuma ieguvējam vienlaikus ar strauju apgrozījuma kritumu uzņēmuma nodevējam u.c.⁴).

Kad VID ir guvis pārliecību, ka konkrētais uzņēmums ir iepriekšējā uzņēmuma jaunais ieguvējs, tam tiek nosūtīts brīdinājums.