Ikviens lasītājs dzīvē ir saskāries ar tēzi, ka Latvijā pastāv liela ēnu ekonomika. Tā diemžēl ir taisnība – saskaņā ar Latvijas pētnieku Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2022. gadā" rezultātiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2022. gadā bija 26,5 % no IKP (2021. gadā – 26,6 %).¹ Latvijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente ir "aplokšņu algas", kas veido 46,7 % no kopējās ēnu ekonomikas, savukārt neuzrādīto ienākumu un neuzrādīto darbinieku komponente attiecīgi veido 29,0 % un 24,3 %.² Parādsaistības ir nozīmīgs ēnu ekonomiku ietekmējošs faktors, kas nereti parādniekam liek izvēlēties saņemt aplokšņu algu, lai neveidotos lielāki oficiālie ienākumi, no kuriem varētu ieturēt summu piedzenamā parāda dzēšanai, vai arī veikt norēķinus caur platformu "Revolut", kas apgrūtina zvērinātu tiesu izpildītāju iespējas apķīlāt līdzekļus.