Jau piekto gadu pēc kārtas "Jurista Vārds" rudenī saviem lasītājiem ir sarūpējis grāmatžurnālu, kas ierasti veltīts aktuālai tēmai, to aplūkojot padziļināti un daudzpusīgi. Iepriekšējos gados šādi grāmatžurnāli tika veltīti gan administratīvās atbildības reformai, gan datiem kā tehnoloģiju laikmeta resursiem, gan dzīvojamo telpu īres jaunajam regulējumam, gan Latvijas Republikas Satversmei, atzīmējot mūsu valsts pamatlikuma pirmo simtgadi, gan arī konkurences tiesībām mūsdienu tirgus ekonomikā.¹

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem šis grāmatžurnāls ir rekordists apjoma ziņā jeb visbiezākais, turklāt daudzas tematu ieceres vēl palika neīstenotas. Tas norāda uz tēmas ļoti plašo tvērumu un aktualitāti, kā arī padziļinātas lietpratēju diskusijas nepieciešamību, jo arī šajā izdevumā skaidri iezīmējas – ir tādi jautājumi, par kuriem autori ir diezgan vienprātīgi, bet ir arī tādi aspekti, par kuriem domas joprojām dalās, turklāt – diezgan krasi. Ne velti arī Satversmes tiesas lietvedībā aizvien nonāk jaunas lietas par tiesisko regulējumu, kas saistīts ar procesiem par noziedzīgi iegūtu mantu, un arī īsi pirms šī grāmatžurnāla nodošanas uz druku, tas ir, 2023. gada 1. novembrī, konstitucionālajā tiesā līdztekus jau vairākām tur esošajām lietām tika ierosināta jauna tiesvedība – "Par Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtās daļas vārdu "rajona (pilsētas) tiesai" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam" jeb par tiesībām iesniegt pierādījumus apelācijas instances tiesai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.

Šajā grāmatžurnālā lasītājs atradīs arī pārdomas par to, kāpēc šīs kategorijas lietas atkārtoti atgriežas Satversmes tiesā un kādēļ tās tiek atkal izskatītas. Lai gan, kā secina viens no autoriem, iedziļinoties Satversmes tiesas spriedumos un lietu ierosināšanas lēmumos, patiesībā atklājas, ka visās līdz šim izskatītajās un ierosinātajās lietās apstrīdētās normas skar vai ir skārušas atšķirīgas kriminālprocesa un procesa par noziedzīgu mantu izskatīšanas stadijas, kā arī savstarpēji nošķiramus materiālo un procesuālo tiesību jautājumus.² Tas nozīmē, ka, sagaidot kārtējos Satversmes tiesas spriedumus, klāt nāks jaunas atziņas par citiem šīs lielās tēmas tiesību institūtiem. Tādēļ lasītājiem īpaši noderīgs būs arī skaidrojošais raksts par to, kāpēc Satversmes tiesā šobrīd ierosinātās lietas ir svarīgas un kā tās nākotnē varētu ietekmēt procesus par noziedzīgi iegūtu mantu. Ņemot vērā milzu atbildību, kas gulstas uz Satversmes tiesu, redakcija cer, ka šajā grāmatžurnālā paustie viedokļi un skaidrojumi kā papildu avots būs noderīgi arī konstitucionālajai tiesai, šķetinot tās lietvedībā šobrīd esošās lietas.

Līdztekus esošo normu konstitucionalitātes kontrolei aktīvs darbs noris arī likumdevēja gaiteņos, strādājot gan pie jaunu grozījumu izstrādāšanas esošajā regulējumā, gan apsverot to, kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomā efektīvi un harmoniski ieviest starptautisko institūciju rekomendācijas un prakses nostādnes.

Grāmatžurnālā autori arī pauž vērtējumu par esošā regulējuma piemērošanas īpatnībām, gan izmeklējot un mēģinot pierādīt, ka notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai terorisma finansēšana, gan tiesvedības ietvaros izskatot lietas par noziedzīgi iegūtu mantu, gan īstenojot nozares uzraudzību.

Savu atbildības nastu, apkarojot noziedzīgos rūpalus un to augļu iepludināšanu legālo līdzekļu apjomā, nes gan tiesas, gan zvērināti advokāti, gan zvērināti notāri, gan kredītiestādes un vairākas citas institūcijas, kuru pārstāvju viedokļi sniedz vispusīgu ieskatu risku efektīvas pārvaldīšanas problēmjautājumos: sākot no iekšējo kontroles sistēmu izveides nepieciešamības un turpinot ar starptautisko un nacionālo sankciju, kā arī klientu uzraudzības procesu vērtējumu un ziņojumu iesniegšanu uzraudzības iestādēm par aizdomīgiem darījumiem.