Krimināllikuma (turpmāk – KL) 70.¹¹ panta pirmajā daļā likumdevējs ir sniedzis noziedzīgi iegūtas mantas definīciju,¹ proti, noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonācis noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā. Ar grozījumiem KL, kas stājās spēkā 2022. gada 4. maijā, 70.¹¹ panta pirmā daļa tika precizēta, nosakot, ka noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ekonomisks labums, tādējādi aptverot visus iespējamos ekonomiskos labumus, kas tiek gūti no noziedzīgi iegūtas mantas aprites.

Tāpat ar minētajiem grozījumiem KL 70.¹¹ pants tika papildināts ar 1.¹ daļu, kurā definēta netieši noziedzīgi iegūta manta, proti, tas ir jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai valdījumā nonācis tieši noziedzīgi iegūtas mantas tālākas izmantošanas rezultātā, tai skaitā atkārtotas ieguldīšanas vai pārveidošanas rezultātā, vai līdzekļi, kurus persona ieguvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī gūtie augļi un peļņa. Vienlaikus no panta ceturtās daļas tika izslēgti vārdi "līdzekļus, ko persona ieguvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtos augļus".

Iepriekš KL 70.¹¹ panta ceturtajā daļā bija noteikts, ka noziedzīgi iegūtu mantu, līdzekļus, ko persona ieguvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtos augļus konfiscē, ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgam valdītājam. Grozījumi bija nepieciešami, jo līdzekļi, ko persona ieguvusi no noziedzīgi iegūtas mantas realizācijas, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtie augļi ietilpst noziedzīgi iegūtas mantas jēdzienā, kas noteikts KL 70.¹¹ panta pirmajā daļā, proti, kā netieši noziedzīgi iegūta manta.

Atbilstoši Palermo konvencijai² un Varšavas konvencijai³ "noziedzīgi iegūti līdzekļi" nozīmē jebkāda veida īpašumu (ekonomisku ieguvumu), kas tieši vai netieši iegūts noziedzīgas darbības rezultātā, kā arī izdarot kādu noziedzīgu nodarījumu. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (turpmāk – Direktīva) "noziedzīgi iegūti līdzekļi" ir jebkāds ekonomisks ieguvums, kas tieši vai netieši gūts, izdarot noziedzīgu nodarījumu. Atbilstoši Varšavas konvencijai ar terminu "īpašums" saprot jebkāda veida mantu, arī īpašumu, ķermenisku vai bezķermenisku, kustamu vai nekustamu, kā arī juridiskus dokumentus vai instrumentus, kas apliecina īpašumtiesības uz šādu mantu vai cita veida tiesības uz to.

Tādējādi ir secināms, ka noziedzīgi iegūti līdzekļi visplašākajā izpratnē ir jebkāda veida labums, ko persona tieši vai netieši ir ieguvusi noziedzīgas darbības rezultātā.

Rezumējot iepriekš minēto, manta, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši ir nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā, ir: priekšmeti, līdzekļi, vielas, tiesības, jebkuri ekonomiski labumi u.tml., pret kuriem vai saistībā ar kuriem ir izdarīts noziedzīgs nodarījums. Piemēram, narkotiku realizācijas laikā iegūtā nauda, pieņemtais kukulis, laupīšanā iegūtā manta, manta, kas iegūta, izvairoties no nodokļu nomaksas (nenomaksāto nodokļu apmērā), kā arī citos gadījumos, kad noziedzīga nodarījuma rezultātā tiek ģenerēti aktīvi.

Savukārt manta, kas personas īpašumā vai valdījumā netieši ir nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā, ir: jebkāds ekonomisks labums, kas iegūts, daļēji vai pilnībā realizējot, pārveidojot vai pārvēršot mantu par citu īpašumu (piemēram, nauda, kas iegūta, pārdodot zagtu mantu), kas personas īpašumā vai valdījumā tieši ir nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā. Netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā manta ir arī noziedzīgi iegūtas mantas (tieši vai netieši iegūtas) izmantošanas rezultātā iegūtie jebkādi ieņēmumi (peļņa) un augļi (piemēram, aprēķinātie procenti par depozīta noguldījumu, ja depozītā noguldītā naudas summa ir noziedzīgi iegūta; pievienotās vērtības nodokļa vai citu nodokļu atmaksa, ja tā tiek prasīta par darījumu, kura finansēšanai izmantota noziedzīgi iegūta nauda).

Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 4. panta otrajai daļai KL lietoto terminu "noziedzīgi iegūta manta" saprot arī kā terminu "noziedzīgi iegūti līdzekļi". Attiecīgi šā likuma 4. panta trešajā daļā ir dota termina "noziedzīgi iegūta manta" definīcija, kas paredz, ka papildus KL noteiktajiem par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona:

1) kura ir iekļauta kādā no Ministru kabineta noteiktu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā;

2) kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā nolūkā cīnīties pret iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā;

3) par kuru operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu šo personu turēt aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurš saistīts ar terorismu, vai līdzdalību tajā.

Savukārt KL 70.¹¹ panta otrā un trešā daļa definē prezumēto noziedzīgi iegūto mantu un paredz nosacījumus tās konfiskācijai.

Ar prezumēto noziedzīgi iegūto mantu saskaņā ar KL 70.¹¹ panta otro daļu jāsaprot KL noteiktu personu rīcībā esoša jebkura manta, kuras vērtība nav samērīga ar personas likumīgajiem ienākumiem, ja persona nepierāda, ka manta ir iegūta likumīgā ceļā. Šajā gadījumā ir būtiski identificēt personu, kurai pieder šī manta, proti, atbilstoši KL 70.¹¹ panta otrajā daļā noteiktajam par prezumēto noziedzīgi iegūto mantu var atzīt mantu, kas pieder personai, kura ir:

1) izdarījusi noziegumu, kas pēc sava rakstura ir vērsts uz materiāla vai citāda rakstura labuma gūšanu, neatkarīgi no tā, vai nozieguma rezultātā materiāls vai citāds labums ir iegūts;

2) organizētas grupas dalībnieks;

3) izdarījusi noziegumu, kas saistīts ar terorismu.

Direktīvas preambulas 21. apsvērumā ir teikts, ka paplašinātai konfiskācijai vajadzētu būt iespējamai, ja tiesa ir pārliecināta, ka attiecīgais īpašums ir gūts no noziedzīgas darbības. Tas nenozīmē, ka ir jāpierāda, ka attiecīgais īpašums ir gūts no noziedzīgas darbības. Dalībvalstis var paredzēt, ka, piemēram, varētu būt pietiekami, ja tiesa, izvērtējot iespējamību, uzskata vai pamatoti pieņem, ka ir daudz lielākas iespējas, ka attiecīgais īpašums ir drīzāk gūts no noziedzīgas darbības nekā no citām darbībām. Šajā sakarā tiesai ir jāņem vērā lietas konkrētie apstākļi, tostarp fakti un pieejamie pierādījumi, pamatojoties uz kuriem varētu pieņemt lēmumu par paplašinātu konfiskāciju. Tas, ka personas īpašums nav samērīgs ar personas likumīgajiem ienākumiem, varētu būt viens no faktiem, ar ko pamato tiesas secinājumu, ka īpašums ir iegūts noziedzīgā veidā.

Saskaņā ar Direktīvas 5. pantu dalībvalstis pieņem nepieciešamos pasākumus, kuri ļauj pilnībā vai daļēji konfiscēt īpašumu, kas pieder personai, kura notiesāta par tādu noziedzīgu nodarījumu, kas var būt par pamatu ekonomiska labuma tiešai vai netiešai ieguvei, ja tiesa, pamatojoties uz lietas apstākļiem, tostarp konkrētiem faktiem un pieejamiem pierādījumiem, piemēram, ka attiecīgā īpašuma vērtība nav samērīga ar notiesātās personas likumīgiem ienākumiem, ir pārliecināta, ka attiecīgais īpašums ir iegūts noziedzīgā veidā.

Krimināllikuma 70.¹¹ panta otrā daļa nav vērsta uz konkrētas personas vainas pierādīšanu, bet gan uz mantas izcelsmi un noziedzīgā nodarījuma raksturu, proti, vai noziedzīgais nodarījums, par kura izdarīšanu persona tiek turēta aizdomās, apsūdzēta vai notiesāta, ir vērsts uz materiāla vai citāda labuma gūšanu. Minētais attiecināms arī uz KL 70.¹¹ panta trešajā daļā paredzēto mantu.

Teorētiķi un arī praktiķi ir norādījuši, ka apgrieztā pierādīšanas nasta, kas bija ietverta Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 355. panta otrajā daļā (izslēgts no KPL ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. augustā), būtu paplašināma, attiecinot to uz tādiem noziegumiem, kam ir mantisks raksturs. Sākotnēji, diskutējot par nepieciešamību paplašināt noziedzīgu nodarījumu loku, uz kuriem būtu attiecināma noziedzīgi iegūtas mantas prezumpcija, tika apspriesta iespēja papildināt KPL 355. panta otrajā daļā ietverto uzskaitījumu ar vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem (kukuļošana, kontrabanda, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija utt.). Tomēr eksperti KPL darba grupā vienojās, ka ir nepieciešams minētajā uzskaitījumā ietvert visus noziedzīgos nodarījumus, kam ir mantisks raksturs. Tādējādi nav svarīgi, kurš KL paredzētais noziedzīgais nodarījums tika izdarīts. Ja noziedzīgs nodarījums bija vērsts uz materiāla labuma gūšanu, ir jāparedz iespēja piemērot prezumpciju, ka personai piederošie līdzekļi ir iegūti noziedzīgu darbību rezultātā. Turklāt jaunais regulējums, tāpat kā līdzšinējais (KPL 355. panta otrā daļa, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. jūlijam), attiecināms arī uz terorisma gadījumiem un organizētu grupu.

Savukārt KL 70.¹¹ panta trešā daļa paredz, ka par noziedzīgi iegūtu mantu var atzīt arī mantu, kas atrodas citas tādas personas rīcībā, kura uztur pastāvīgas ģimenes, saimnieciskas vai citādas mantiskas attiecības ar KL 70.¹¹ panta otrajā daļā minētajām personām. Proti, vienā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu var ietvert iespējamo prezumēto noziedzīgi iegūto mantu, kas saistīta ar vairākām personām (ne tikai ar aizdomās turēto vai apsūdzēto, bet arī personu, pie kuras manta tika izņemta vai tai tika uzlikts arests, vai arī cita persona, kurai ir tiesības uz konkrēto mantu).

Direktīvas 6. panta pirmā daļa paredz, ka dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, kas ļauj konfiscēt tādus noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai citu īpašumu, kura vērtība atbilst noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtībai, kurus aizdomās turētā vai apsūdzētā persona ir tieši vai netieši nodevusi trešajām personām vai kurus trešās personas ir ieguvušas no aizdomās turētās vai apsūdzētās personas, vismaz tad, ja minētās trešās personas zināja vai tām vajadzēja zināt, ka nodošanas vai iegādes mērķis bija izvairīties no konfiskācijas, pamatojoties uz konkrētiem faktiem un apstākļiem, tostarp to, ka nodošana vai iegūšana ir notikusi bez maksas vai apmaiņā pret summu, kas ir būtiski zemāka par tirgus vērtību.

Lai veiktu prezumētās noziedzīgi iegūtās mantas atguvi (konfiskāciju) no trešajām personām (uztur pastāvīgas ģimenes, saimnieciskas vai citādas mantiskas attiecības), ir jākonstatē, jāiegūst pierādījumi šo personu pastāvīgai saiknei ar nozieguma izdarītāju, bet nav jākonstatē trešo personu saikne ar izdarīto noziegumu. Ar pastāvīgu attiecību uzturēšanu jāsaprot, piemēram, kopīga nedalīta saimniecība vai kopīgi finansiāli darījumi. Ziņām par pastāvīgu attiecību uzturēšanu ir jābūt nostiprinātām kriminālprocesā.

Gadījumā, ja atrod mantu pie trešās personas, kā to paredz KL 70.¹¹ panta trešā daļa, procesa virzītājam papildus ir jāizvērtē, vai šīs personas darbībās atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 5. panta pirmajai daļai nav saskatāmas legalizācijas pazīmes.

KL 70.¹¹ panta pirmās un 1.¹ daļas nošķiršana no otrās un trešās daļas

KL 70.¹¹ panta pirmā un 1.¹ daļa ir piemērojama attiecībā uz tādu mantu, kas ir tieši vai netieši iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā, tas ir, manta personas īpašumā vai valdījumā tieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā vai noziedzīgi iegūtas mantas tālākas izmantošanas rezultātā. Šāda manta var atrasties pie jebkuras personas neatkarīgi no tās statusa kriminālprocesā, un šo personu loku nevar ierobežot tikai ar apsūdzētā vai aizdomās turamā statusu.

Svarīgi norādīt, ka gadījumos, kad ir aizdomas, ka personas īpašumā vai valdījumā atrodas noziedzīgi iegūta manta, veicama pārbaude, vai šīs personas rīcībā nav konstatējamas KL 195. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma – noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšana – pazīmes.

Turpretim KL 70.¹¹ panta otrā un trešā daļa ir piemērojama attiecībā uz tādu mantu, kas saistāma ar personu, kura ir izdarījusi noziegumu, vai personu, kura uztur pastāvīgas ģimenes, saimnieciskas vai citādas mantiskas attiecības ar personu, kura izdarījusi noziegumu. Tas ir, mantu, kas nav tieši vai netieši iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā (KL 70.¹¹ panta pirmā un 1.¹ daļa), bet pieder vai atrodas šo personu rīcībā.

Gan KL 70.¹¹ panta otrā daļa, gan trešā daļa ir piemērojama tikai šādos gadījumos:

1) mantas izcelsme nav sasaistāma ar kādu no otrajā daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, piemēram, tā ir iegūta pirms attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas;

2) attiecībā uz šo mantu nav konstatējamas legalizācijas darbības, piemēram, legalizācija nav konstatēta, objektīvi legalizāciju nevar pierādīt, legalizācija ir pierādīta, bet ir iestājies noilgums, persona nav subjekts;

3) mantas, kas atrodas personas valdījumā vai īpašumā, vērtība nav samērīga ar personas likumīgiem ienākumiem;

4) persona nepierāda, ka šī manta ir iegūta likumīgā ceļā.

Ja atbilstoši iepriekš minētajiem punktiem var secināt, ka manta kvalificējas KL 70.¹¹ panta otrajā vai trešajā daļā minētajai mantai (t.s. prezumētā manta), ir jālemj par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un konfiskāciju.

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) apvienotajās lietās C‑845/19 un C‑863/19⁴ 2021. gada 21. oktobrī atzina, ka Direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir paredzēta ne tikai to īpašumu konfiskācija, kuri veido ekonomisku ieguvumu no noziedzīga nodarījuma, par kuru attiecībā pret šī noziedzīgā nodarījuma izdarītāju ir ticis pasludināts notiesājošs spriedums, bet arī tādu šim izdarītājam piederošu īpašumu konfiskācija, par kuriem valsts tiesa, kas izskata lietu, ir pārliecināta, ka tie ir iegūti no citām noziedzīgām darbībām, ievērojot šīs direktīvas 8. panta 8. punktā paredzētās garantijas (personai ir jābūt reālai iespējai apstrīdēt lietas apstākļus, tostarp konkrētos faktiskos apstākļus un pieejamos pierādījumus, uz kuru pamata attiecīgo īpašumu uzskata par tādu, kas iegūts no noziedzīgām darbībām) un ar nosacījumu, ka noziedzīgais nodarījums, par kuru tā izdarītājs ir notiesāts, ir viens no Direktīvas 5. panta 2. punktā uzskaitītajiem un ka šis nodarījums var tieši vai netieši radīt ekonomisku ieguvumu šīs pašas direktīvas izpratnē.

Arī KL 70.¹¹ panta otrajā un trešajā daļā paredzētās prezumētās noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācijas gadījumā tiesai ir jāvērtē, vai mantas vērtība ir samērīga ar personas likumīgiem ienākumiem, vai persona ir izdarījusi noziegumu, kas pēc sava rakstura ir vērsts uz materiāla vai citāda labuma gūšanu, kā arī vai persona ir organizētas grupas dalībnieks vai izdarījusi noziegumu, kas saistīts ar terorismu, kas atbilst EST spriedumā minētajam piemēram par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu saistībā ar organizētu noziedzību. Turklāt jāuzsver, ka Direktīvas 5. panta 2. punkts noteic, ka jēdziens "noziedzīgs nodarījums" ietver vismaz šajā punktā norādītos noziedzīgos nodarījumus, kas nozīmē, ka paplašinātā konfiskācija var tikt piemērota arī citu noziedzīgu nodarījumu, kas var būt par pamatu ekonomiska labuma tiešai vai netiešai ieguvei, izdarīšanas gadījumā.

Attiecībā uz KL 70.¹¹ panta pirmās, 1.¹, otrās un trešās daļas piemērošanu procesa virzītājiem un tiesai ir precīzi jānorāda, kura tieši norma tiek piemērota konkrētajā gadījumā. Nav pieļaujams atsaukties vispārīgi uz KL 70.¹¹ pantu kopumā. Analizējot 2022. gada tiesu lēmumus, kas pieņemti 59. nodaļas kārtībā, diemžēl jāsecina, ka vēl joprojām tiesas atsaucas uz visu KL 70.¹¹ pantu kopumā. Piemēram, 2022. gada 1. jūlija lēmumā tiesa, lemjot par 74 aitu atzīšanu par noziedzīgi iegūtām un atdošanu īpašniekam, ir atsaukusies uz KL 70.¹¹ pantu kopumā, nevis uz 70.¹¹ panta pirmo vai 1.¹ daļu, kas nosaka tieši un netieši noziedzīgi iegūtas mantas jēdzienu, un ceturto daļu, kas nosaka rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu, šajā gadījumā – atdošanu īpašniekam.

Mantas noziedzīgās izcelsmes pierādīšanas standarts un pienākums

Ar 2017. gada 1. augustu attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi tika ieviests cits pierādīšanas standarts, kas reglamentēts KPL 124. panta sestajā daļā, kurā noteikts, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme.⁵ Tādējādi blakus zināmajam uz personām, uz kurām gulstas pierādīšanas pienākums, attiecināmajam pierādīšanas standartam "ārpus saprātīgām šaubām" atzīts vēl viens – t.s. iespējamības pārsvars, kas attiecināts uz mantas noziedzīgu izcelsmi.⁶

Šāds jauns pierādīšanas standarts tika noteikts, vadoties pēc Direktīvas tiesiskā regulējuma attiecībā uz paplašināto mantas konfiskāciju,⁷ ekspertu viedokļiem,⁸ kā arī praksē konstatētām problēmām. Līdz 2017. gada 1. augusta KPL grozījumiem tobrīd spēkā esošais KPL regulējums attiecībā uz mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu procesa virzītājam uzlika par pienākumu gadījumos, kad procesa virzītājam bija pamatotas aizdomas, ka mantai ir noziedzīga izcelsme, papildus šo faktu arī pierādīt, izslēdzot jebkādas saprātīgas šaubas. Ņemot vērā, ka manta par noziedzīgu var tikt atzīta vēl pirms notiesājoša sprieduma stāšanās spēkā KPL 59. nodaļas kārtībā, vēl jo vairāk bija apgrūtināta pierādīšanas standarta "ārpus saprātīgām šaubām" ievērošana.

Turklāt pierādīšanas standarts mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu (KPL 124. panta sestajā daļā paredzētais pierādījumu pārsvars) ir piemērojams gan kriminālprocesā, gan procesā par noziedzīgi iegūtu mantu (KPL 59. nodaļa).

Arī Palermo konvencijas 12. panta 7. punkts noteic, ka dalībvalstis izskata iespēju prasīt, lai likumpārkāpējs pierāda, ka iespējamie noziedzīgi iegūtie līdzekļi, kas būtu konfiscējami, ir likumīgi iegūti – tādā mērā, kādā šī prasība atbilst to iekšējiem tiesību principiem.

Vīnes konvencijas 5. panta 7. punkts noteic, ka katra puse var izskatīt iespēju nodrošināt, ka pierādīšanas pienākums tiek pārskatīts, pamatojoties uz to, ka konfiscējamie ienākumi vai cits īpašums ir iegūts likumīgā ceļā, tādā apjomā, lai šāda darbība nebūtu pretrunā ar tās nacionālo normatīvo aktu principiem un tiesvedības un citu procesu būtību.

Varšavas konvencijas 3. panta 4. punkts noteic, ka ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos aktus un cita veida aktus, kas var būt nepieciešami, lai likumpārkāpējam, kas, kā noteikts valsts tiesību aktos, pastrādājis smagu noziedzīgu nodarījumu vai nodarījumus, pieprasītu uzrādīt iespējamo noziedzīgi iegūto līdzekļu vai cita konfiscējamā īpašuma izcelsmi, ciktāl šāda prasība atbilst vietējiem tiesību aktiem.

FATF 4. rekomendācija paredz, ka dalībvalstīm ir jāapsver iespēja veikt pasākumus, kas prasa, lai pārkāpējs pierādītu īpašuma, kas būtu konfiscējams, likumīgo izcelsmi tādā apjomā, kādā šī prasība atbilst to iekšējiem tiesību principiem.

Ar grozījumiem KPL, kas stājās spēkā 2019. gada 24. decembrī, KPL 125. pants tika papildināts ar trešo daļu, kura paredz, ka ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme.

Likumdevējs ir paredzējis, ka, izpildoties būtiskiem priekšnosacījumiem – procesa virzītājs ir savācis pierādījumus ("sākuma" pierādījumus (prima facie)), kas ir pietiekami aizdomu izvirzīšanai vai arī personas saukšanai pie kriminālatbildības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (KL 195. un 314. pants), un vienlaikus ir pierādījis, visticamāk, mantas noziedzīgo izcelsmi, un, ja vien persona ticami neizskaidro vai nepamato finanšu līdzekļu vai citas mantas likumīgo izcelsmi, tiek uzskatīts (prezumēts) par pierādītu, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme.

KPL 125. panta trešā daļa personas pierādīšanas pienākumu attiecina tikai uz mantu – skaidrot mantas likumīgo izcelsmi, proti, kādā veidā persona ir bijusi pārliecināta, ka tā saņēma valdījumā likumīgi iegūtu mantu, turklāt izmeklētāja, prokurora pienākums ir sākotnējo pierādījumu esamība, lai nodrošinātu aizdomu vai apsūdzības izvirzīšanu.⁹

2017. gada 1. augustā stājās spēkā grozījumi KPL 126. pantā, ar kuriem pierādīšanas pienākums tam, ka mantai nav noziedzīga izcelsme, tika pārcelts no procesa virzītāja uz pašas personas "pleciem". Proti, ja persona nepiekrīt procesa virzītāja izteiktajam apgalvojumam un apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, šai personai saskaņā ar KPL 126. panta 3.¹ daļā noteikto ir pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību. Atbilstoši KPL 356. panta piektajai daļai, ja tiek izteikts pieņēmums, ka manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, kas praksē izpaužas kā aresta uzlikšana mantai saskaņā ar KPL 361. pantu, procesa virzītājs paziņo personai, ka šī persona 45 dienu laikā no paziņošanas brīža var iesniegt ziņas par attiecīgās mantas izcelsmes likumību, kā arī informē personu par šādu ziņu neiesniegšanas sekām. Sekas ziņu nesniegšanai ir noteiktas KPL 126. panta 3.¹ daļā, proti, ja persona noteiktā termiņā nesniedz ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību, šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu. Ievērojot minēto, personas interesēs ir ievērot šo 45 dienu termiņu ziņu sniegšanai, taču šis termiņš neatņem personai tiesības sniegt ziņas par mantas izcelsmes likumību visā procesa laikā.

Attiecībā uz mantas noziedzīgās izcelsmes pierādīšanu procesa virzītājs var sekot sešu soļu principam, kurš paredz:

1) ir konstatēta manta, taču nav jābūt zināmam vai pierādītam noziedzīgam nodarījumam, no kura tieši noziedzīgi iegūtā manta ir radusies. Arī KPL 124. panta septītā daļa noteic, ka, lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti;

2) pastāv aizdomas par mantas legalizēšanu, pamatojoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbībām, kas ir iekļautas starptautiski atzītās naudas atmazgāšanas tipoloģijās;

3) tiek uzklausīti aizdomās turētā paskaidrojumi par mantas izcelsmi. Ja mantas izcelsme ir likumīga, tās īpašniekam nevajadzētu būt grūtībām to pierādīt;

4) paskaidrojumiem ir jābūt skaidriem un ticamiem, kā arī pārbaudāmiem;

5) ja aizdomās turētā paskaidrojumi atbilst 4. punktā minētajiem kritērijiem, tad procesa virzītājam ir jāpārbauda paskaidrojumos sniegtā informācija par mantas izcelsmi;

6) tiesai, ņemot vērā visus pierādījumus un iepriekš norādītos soļus, jāgūst pārliecība, ka manta, visticamāk, ir noziedzīgi iegūta, jo cita ticama skaidrojuma mantas izcelsmei nav.

Analizējot 2022. gada tiesu praksi, jāsecina, ka vēl joprojām nākas saskarties ar lēmumiem, no kuriem ir redzams, ka procesa virzītāji neievēro KPL noteikto attiecībā uz 124. panta sesto daļu, proti, no kriminālprocesa izdalītā procesa materiālos netiek ietverti pierādījumi attiecībā uz mantas iespējamo noziedzīgo izcelsmi. Piemēram, 2022. gada 19. decembra lēmumā tiesa norāda: "[..] no kriminālprocesa Nr. A izdalītie materiāli pamatā sastāv tikai no Finanšu izlūkošanas dienesta iesniegtās informācijas un dokumentiem, kas izmeklēšanas iestādei nodoti pirms kriminālprocesa uzsākšanas, kā arī ar mantu saistītās personas pārstāvju iesniegtajiem pierādījumiem. [..] Lēmumā izdarītie secinājumi ir formāli, pamatoti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu tipoloģijām, kas ir pazīmes jeb riska indikatori, kam jāpievērš uzmanība, veicot atbilstības uzraudzību. Tiesa norāda, ka iestādei šīs pazīmes ir pamats izmeklēšanas darbību uzsākšanai, nevis pamats atzīt arestētos finanšu līdzekļus par noziedzīgi iegūtu mantu." Tiesa šajā lēmumā pareizi norāda, ka "tiesai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir jāpārbauda, vai pierādījumu kopums ir pietiekošs, lai secinātu, ka arestētajai mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme, bet tiesai nav nepieciešams konstatēt, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma naudas līdzekļi ir iegūti, kā arī nav nepieciešams ārpus saprātīgām šaubām konstatēt predikatīvā noziedzīgā nodarījuma esamību. Tiesa arī norāda, ka sākotnējais apgalvojums par mantas noziedzīgo izcelsmi ir jāpierāda procesa virzītājam".