Ir pagājuši gandrīz 140 gadi, kopš noslēdzās pirmā latviešu juridiskā preses izdevuma – laikraksta "Tiesu Vēstnesis" (1880–1884) – mūžs. Fakts, ka tā paša 19. gadsimta nogalē, kura pirmajās desmitgadēs Vidzemes un Kurzemes zemnieki tikai atbrīvojās no dzimtbūšanas (nemaz nerunājot par Latgali, kur tas notika tikai 19. gadsimta otrajā pusē) un latvieši pirmo reizi iepazina drukāto presi, atradās kāds, kurš uzdrošinājās latviešu valodā izdot specifiski juridiskiem jautājumiem veltītu laikrakstu, turklāt šim laikrakstam bija arī plašs lasītāju loks, neapšaubāmi ir unikāls. Tikpat unikāls, pat leģendām apvīts bija pats Māteru Juris (1845–1885) – laikraksta "Tiesu Vēstnesis" daudzpusīgais izdevējs, saukts arī par pirmo latviešu juristu¹ (kaut arī, iespējams, nebija pabeidzis pat pagasta skolu) un uzskatīts par labāko sava laikmeta latviešu žurnālistu.²

Par Māteru Jura dzīvi vēsturnieki saka, ka "viscaur te ir spēcīga cīkstēšanās, nekur pasīvas vērošanas", un "pati biogrāfija viņam kā notikumu bagāts romāns". Māteru Juris esot bijis "latviešu aristokrāts un demokrāts reizē" un latviešu pirmās nacionālās atmodas politisko cīņu un kaislību laikmetā sludinājis pragmatiska "kompromisa ideju" – kā vienīgo pareizo ceļu latviešiem iesakot "mieru, neaprobežotu padevību un uzticību valdībai, paļaušanos muižniecības labākās daļas vadībai, kamēr būs izveidojusies pašu latviešu labiešu kārta – materiālā un kulturālā ziņā".³

Māteru Jura neilgā mūža laikā paveiktais praktiskais darbs latviešu tiesiskās situācijas un tiesiskās apziņas uzlabošanā nav izprotams bez ielūkošanās viņa paša biogrāfijā, kā arī bez plašāka konteksta par tā brīža norisēm Krievijas impērijas Rietumu daļā, kur latviešu zemes, atrodoties dubultas – vācbaltu un krievu – kolonizācijas situācijā, tobrīd ietilpa kā t.s. Baltijas guberņas (Latgale vēstures gaitā bija no Vidzemes un Kurzemes administratīvi nošķirta Vitebskas guberņas sastāvā).

Tādēļ raksta sākumā tiks iezīmēta politiskā un tiesiskā situācija Vidzemē un Kurzemē 19. gadsimtā, tai skaitā latviešu tiesiskā situācija šajos novados, pēc tam tiks sniegts ieskats Māteru Jura dzīves gājumā, bet noslēgumā aplūkots viņa ieguldījums latviešu juridiskās literatūras, periodikas, juridisko tekstu tulkojumu un latviešu juridiskās valodas tapšanā.

No "objekta" par "subjektu" – latviešu tiesiskā stāvokļa straujo pārmaiņu laikmets

19. gadsimts Krievijas impērijā un tās Baltijas provincēs, ar zināmu laika nobīdi, piesardzību un izņēmumiem sekojot Rietumeiropas paraugam, tomēr ir lielo pārmaiņu laiks: notiek transformācija no vēlīnā feodālisma uz kapitālismu jeb no tradicionāli agrārās kārtu sabiedrības uz moderno industriālo sabiedrību.⁴ Tiek atcelta dzimtbūšana, mīkstinās kārtu sabiedrības stingrie "rāmji" (piemēram, zemniekam līdzās personiskajai brīvībai rodas iespēja pirkt zemi vai kļūt par pilsētas iedzīvotāju), izvēršas industrializācija, tiek būvēti dzelzceļi un fabrikas, strauji pieaug pilsētu iedzīvotāju skaits, lauksaimniecībā ienāk intensīvas saimniekošanas metodes, utt.

Tāpat kā citur Eiropā, arī Latvijā 19. gadsimtā līdz ar preses izplatību sākas jauns informācijas laikmets, tai skaitā tiek izdots aizvien lielāks skaits laikrakstu latviešu valodā. Prese rada apstākļus plašai un ātrai informācijas apritei sabiedrībā.

Industriālā revolūcija veicina jaunu sabiedrisko uzskatu un politisko strāvojumu rašanos. 19. gadsimts ir laiks, kad aktīvi attīstās nacionālisms – latviešu kulturālā un politiskā pašapzināšanās (nacionālā Atmoda) ir daļa no šī daudzās tautās noritošā procesa, kas aizvien vairāk satricina "tautu cietumus"⁵ jeb daudznacionālās impērijas, tai skaitā Krievijas impēriju.