Ievads

Katru gadu pavasarī tiek rīkota Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulce. Attiecīgi Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un tās priekšsēdētāja uzdevums ir katra gada sākumā sagatavot pārskata ziņojumu kopsapulcei par iepriekšējā gada aktuālajiem notikumiem advokatūrā. Tā nu šīs publikācijas autors kopā ar kolēģēm no advokātu padomes biroja ir nodarbojies ar šo pārskata ziņojumu sagatavošanu kopš 2018. gada. Tradicionāli šajā pārskata ziņojumā tiek arī īsumā atspoguļotas izmaiņas advokātu skaitliskajā sastāvā. Un jau pirmajā ziņojumā, kura tapšanā piedalījos, tiku vēstījis, ka 2017. gadā pirmo reizi advokatūras jaunāko laiku vēsturē bija konstatējams advokātu skaita samazinājums par 18 advokātiem. Toreiz gan norādīju, ka šāds neliels advokātu skaita samazinājums noteikti nemazina juridiskās palīdzības pieejamību, tādēļ šāds advokātu skaita samazinājums pats par sevi nav pamats satraukumam, ja vien šāda tendence neturpināsies turpmākajos gados.¹

Tomēr arī turpmākajos gados advokātu skaita pieaugums nesekoja, turklāt atsevišķos gados atkal bija vērojama advokātu skaita samazināšanās. Attiecīgi, ja konsekventi vēlos pieturēties pie manis paša teiktā 2018. gadā, tad šobrīd ir jāatzīst, ka būtu pienācis laiks pievērsties advokātu skaita izmaiņu tendenču vērtēšanai.

Turklāt tas liek aizdomāties, kādu mēs varam prognozēt advokatūras nākotni, piemēram, 20–30 gadu perspektīvā. Vai arī pēc 20 gadiem zvērinātu advokātu skaits būs pietiekams, lai advokatūra varētu pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildīt savu lomu tieslietu sistēmā? Vai advokātu skaits būs pietiekams, lai nodrošinātu juridiskās palīdzības pieejamību un veselīgu konkurenci advokātu starpā? Uz šiem jautājumiem centīšos atbildēt šajā publikācijā.

Kāds ir nepieciešamais/vēlamais advokātu skaits Latvijā

Atšķirībā no tiesas un citām tiesu varai piederīgām profesijām advokātu skaits Latvijā nav nedz reglamentēts, nedz ierobežots. Līdz ar to normatīvā līmenī var nemeklēt atbildi uz jautājumu par nepieciešamo advokātu skaitu Latvijā. Drīzāk ir uzstādāms jautājums par vēlamo advokātu skaitu, kāds būtu nepieciešams, lai juridiskā palīdzība būtu pietiekami pieejama. Bet arī uz šo jautājumu atbilde nav vienkārši atrodama, jo nav datu par to, cik no esošajiem advokātiem aktīvi veic savu advokāta praksi, kāds ir advokātu noslogojums, u.tml. Arī advokātu aptaujas mums šeit nesniegtu pietiekamu un derīgu analizējamo informāciju. Kāds kolēģis teiks, ka Latvijā advokātu ir par daudz, jo viņam ir maz darba. Cits teiks, ka ir vērojams advokātu trūkums, jo viņš nespēj uzņemties visas lietas, kuras esošie vai potenciālie klienti viņam piedāvā. Un visus šo viedokļus var ietekmēt dažādi citi faktori, kam nebūs tieša sakara ar advokātu skaitu. Līdz ar to varam mēģināt pietuvināties atbildei par vēlamo advokātu skaitu, izmantojot tos datus, kas mums ir pieejami un kas var sniegt kādu priekšstatu šajā jautājumā.

Vispirms paraudzīsimies, kā Latvijā esošo advokātu skaits pret iedzīvotāju skaitu valstī izskatās Eiropas Savienības mērogā. Ik gadu Eiropas Komisija sagatavo ziņojumu par ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, ko pazīstam arī kā EU Justice Scoreboard.