Ievads

Sabiedrībā termins “dezinformācija” galvenokārt tiek saistīts ar nepatiesu informāciju, kas var radīt būtisku kaitējumu sabiedrībai, piemēram, risku negodīgi ietekmēt demokrātijas un politikas veidošanas procesus. Līdz ar to minētie riski arī ir visplašāk pētīti zinātniskajā literatūrā un analizēti dažādos Eiropas Savienības (turpmāka – ES) politikas dokumentos.¹ 2019. gadā Covid-19 vīrusa pandēmija aktualizēja medicīnas jomā jau sen zināmu dezinformācijas seku veidu – kaitējumu sabiedrības veselībai, taču arī šī problemātika pamatā tika aplūkota un pētīta no dezinformatoru mērķu – destabilizēt demokrātiju, apdraudēt veselības nozares normālu funkcionēšanu² un mazināt uzticību ES un nacionālo valstu iestādēm³ – skatpunkta. Tādējādi secināms, ka šobrīd dezinformācijas tiesisko aspektu izpētei no patērētāju tiesību aizsardzības skatījuma nav pievērsta pietiekoša uzmanība, lai gan Covid-19 vīrusa pandēmijas laikā radās praktiskas situācijas, kas mudināja un vēl joprojām mudina uzdot skaidri neatbildētu jautājumu – vai dezinformācijas jēdziens var tikt tiesiski attiecināts arī uz patērētājiem?

Ilustrācijai aplūkosim konkrētu gadījumu. Covid-19 vīrusa aktīvas izplatības laikā patērētājiem adresētā komercpraksē tika apgalvots, ka dažādi uztura bagātinātāji (piemēram, zivju eļļa,⁴ D vitamīns⁵ u.c.) un vielas (piemēram, ēteriskās eļļas;⁶ autores piezīme – lielu daļu no tām nedrīkst lietot iekšķīgi), un pat veterinārmedicīnā lietotās prettārpu zāles – ivermektīns⁷ palīdz izvairīties no saslimšanas ar Covid-19 vīrusu. Minētie apgalvojumi nav zinātniski pierādīti un pamatoti, jo pierādījumi, turklāt tikai sākuma izpētes stadijā, ir tikai par atsevišķu šo uzskaitīto preču (piemēram, D vitamīna, zivju eļļas) iespējamo pozitīvo ietekmi ar vīrusu inficētajai personai nesaslimt smagi, ja vien persona ļoti lielās devās ir lietojusi minētos uztura bagātinātājus. Līdz ar to saskaņā ar Negodīgas komercprakses direktīvu⁸ (turpmāk – NKD) 12. pantu iepriekš minētie apgalvojumi ir atzīstami par nepatiesiem. Ņemot vērā patērētāju plašo atsaucību un ticību šiem apgalvojumiem, autores ieskatā, tie radīja ne tikai pamatotus riskus patērētājiem ciest lielus ekonomiskos zaudējumus, bet vecināja arī nopietnu apdraudējumu sabiedrības veselībai kopumā, veselības nozares normālai funkcionēšanai un mazināja uzticību ES un nacionālo valstu iestādēm. Tādējādi tika radīti riski demokrātijas destabilizēšanai, kas jau ir acīmredzams dezinformācijas jēdziena tiesiskais elements.