Ievads

2023. gada 21. martā pieņemtie grozījumi Civillikuma Mantojuma tiesību daļā (Otrā daļa) (turpmāk – Grozījumi), ieviešot koncepcijas par mantojuma tiesību modernizāciju (2009. gads)¹ un pētījuma par mantojuma tiesību modernizāciju (2017. gads)² tēzes, iezīmē jaunu pieeju kreditora un mantinieka attiecībās. Saskaņā ar vēl spēkā esošo regulējumu mantinieka atbildība par mantojuma atstājēja parādiem ir tikai mantiska un pēc apmēra tai jābūt tādai pašai kā mantojuma atstājēja atbildībai, turklāt neierobežotai ar mantojuma apmēru, bet virs tā, ja vien mantojums nav pieņemts ar inventāra tiesību.³ Grozījumi to paredz mainīt, tādēļ tos noteikti var saukt par mantojuma tiesību reformu.

Mantojuma tiesību reforma Latvijā ir nozīmīgs solis kreditora un mantinieka attiecībās. Tā gatavota vairāk nekā 10 gadus. Saeimā par šīs nozīmīgās reformas galvenajiem jautājumiem bija maz diskusiju, tāpat kā sabiedrībā, lai gan reformas sagatavošanas laikā bija prognozes, ka tas būs ilgs un smagnējs process.

Abiem šā raksta autoriem vairāku gadu garumā bija iespēja padziļināti piedalīties reformas apspriešanas procesā, tādēļ šajā rakstā dalāmies ar savām pārdomām un novērojumiem, akcentējot ne tikai pieņemtos lēmumus, bet arī atmestās pieejas, it īpaši izmaiņas starp Grozījumu lasījumiem, motivāciju lēmumiem un praktiskās situācijas. Rakstā mēģināsim apsvērumus izklāstīt pēc iespējas vienkārši, neiedziļinoties tehniskās detaļās, vairāk atklājot pašu pieeju un regulējuma pamatā likto loģiku, lai tiesību piemērotājs tālāk varētu risināt konkrētas ikdienas situācijas.

Šādas ikdienas situācijas nav retums. Mūsu novērojumi sākotnējās diskusijās ar politikas veidotājiem liecināja, ka gadījumu, kad aizņēmējs ir miris un secīgi kreditoram ar saviem prasījumiem par saistību izpildi ir jāvēršas pie mantiniekiem, ir salīdzinoši mazs. Taču tā diemžēl nav. Veicot aptuvenu tirgus izpēti, varam secināt, – vidēji gadā mirst 0,21 % kredītiestāžu klientu, kam ir kredītsaistības. Salīdzinoši tikai mājokļu kredīti vien ir izsniegti ap 150 000 personu, neskaitot patēriņa kredītus, kuri izsniegti krietni lielākam personu skaitam, turklāt šajā segmentā minētais procents mēdz būt lielāks. Minētais tikai apliecina raksta tēmas aktualitāti.

Mantinieka atbildība – kā regulēt un ko tā nozīmē?

Iepriekšminētie analītiskie un pozīcijas dokumenti novērtēja iespējamos variantus, ko un kā mainīt Civillikuma Mantojuma tiesību daļā. Īsumā par kreditora un mantinieka attiecībām mantinieka atbildībā par mantojuma atstājēja parādiem galvenās izšķiršanās varētu raksturot šādi:

• saglabāt esošo kārtību, kad mantojuma pieņemšana ir brīva izvēle un nozīmē atbildību par matojuma atstājēja parādiem arī ar mantinieka visu mantu, izņemot gadījumu, kad tas izmantojis inventāra tiesību;
• ieviest inventāra tiesību kā pamata modeli, kas raksturo mantojuma pieņemšanas sekas, šo jēdzienu specifiski Civillikumā vairs neizmantojot, kā arī neparedzēt mantojuma masas maksātnespējas modeli, zināmā mērā tuvojoties Polijas modelim, kas izcelts 2017.