Lai sekmētu publisku personu kapitālsabiedrību padomes rīcības un lēmumu caurskatāmību un padomes atbildības īstenošanos, ir nepieciešams veidot dziļāku izpratni par padomes lomu un uzdevumiem un akcionāra pienākumiem kapitālsabiedrības pārvaldībā, kā arī katrā kapitālsabiedrībā izstrādāt kārtību akcionāra un padomes domstarpību risināšanai.

Publiskas personas kapitālsabiedrības nodrošina sabiedrībai būtiskus produktus, un tajās ir investēti ievērojami publiskie līdzekļi, tādēļ tās ir pakļautas pastiprinātai sabiedrības un mediju interesei un sabiedrībai reti paslīd garām šo kapitālsabiedrību darbības neveiksmes, ķīviņi vadības līmenī, darījumi, kurus privāta kapitālsabiedrība nebūtu noslēgusi, un lēmumi, kas, iespējams, negatīvi ietekmēs visas sabiedrības intereses nākotnē. Konstatējot notikumus ar "negatīvu auru", mediji un sabiedrība meklē atbildīgos par notikušo, un vispirms uzmanības centrā nonāk kapitālsabiedrības padome, kuras atbildība ietver visai plašu jautājumu loku, tai skaitā – atbildību par kapitālsabiedrības darbības pārraudzību.

Sabiedriskajā telpā pierasts sastapties ar vispārīgu viedokli, ka kapitālsabiedrības padomei jāuzņemas atbildība par visiem procesiem un notikumiem kapitālsabiedrībā: sākot no atbildības uzņemšanās par neveiksmīgu komercdarījumu sekām līdz atbildībai individuāliem konfliktiem kapitālsabiedrībā, tomēr šāds uzskats sakņojas neizpratnē par padomes uzdevumu un atbildības sasaisti, kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju savstarpējām attiecībām. Vienkāršotais un fragmentētais skatījums rada kļūdainu priekšstatu par padomes atbildības pamatu, robežām un sekām, kā rezultātā cieš ne vien pašas kapitālsabiedrības publiskais tēls un padomes locekļu reputācija, bet arī sabiedrības uzticība tiesību sistēmai un valstij kopumā.

Lai sekmētu izpratni par padomes atbildības sistēmu publisku personu kapitālsabiedrībās, rakstā ieskicēti būtiskākie padomes atbildības veidošanās elementi, to savstarpējā mijiedarbība un atbildības vērtēšanas principi.

1. Publisku personu kapitālsabiedrību padomes regulējuma tiesiskais ietvars

Latvijas publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības struktūru un kārtību nosaka speciālais likums "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums" (turpmāk – Pārvaldības likums), atbilstoši kuram padomes šobrīd tiek veidotas visās publisku personu akciju sabiedrībās un sabiedrībās ar ierobežotu atbildību tad, ja iepriekšējā pārskata gadā tās apgrozījums un bilances kopsumma sasniedz noteiktus rādītājus.¹ Lai arī vispārējie padomes pienākumi un atbildība publisku personu kapitālsabiedrībās un publisku personu kontrolētās kapitālsabiedrībās (kapitālsabiedrības, kas atrodas publisku personu tiešā izšķirošā ietekmē, turpmāk – PPKS) regulēta līdzīgi, kā noteikts Komerclikumā attiecībā uz privātām kapitālsabiedrībām, tomēr PPKS padomes funkcijās un atbildībā vērojamas būtiskas atšķirības, kuru cēlonis ir atšķirīgā PPKS pārvaldes struktūra un specifiskie kapitālsabiedrības dalībnieka (akcionāra) mērķi iesaistei komercdarbībā. Pēdējo desmitgažu laikā skatījumu uz padomes pienākumiem un atbildību būtiski ietekmējusi arī politekonomikas virzība ieinteresēto pušu kapitālisma² virzienā, veidojot kapitālsabiedrībām un to akcionāriem jaunu atbildības līmeni attiecībā pret dažādām iesaistītajām pusēm.

Latvija 2016. gada 1. jūlijā pievienojās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (Organisation for Economic Co-operation and Development – turpmāk OECD), apņemoties³ ievērot OECD Padomes rekomendācijas par OECD vadlīnijām valstij piederošu uzņēmumu korporatīvai pārvaldībai⁴ un līdz 2016. gada beigām visās lielajās komerciāli orientētajās valsts kapitālsabiedrībās izveidot profesionālas padomes, pamatojoties uz valsts kapitālsabiedrību padomju locekļu kandidātu caurskatāmu atlases un iecelšanas kārtību. Ņemot vērā OECD vadlīnijas valstij piederošu uzņēmumu korporatīvai pārvaldībai, padomes atbildībā ietilpstošo jautājumu spektrs vēsturiski PPKS ir noteikts plašāks, nekā Komerclikumā tas noteikts privātām kapitālsabiedrībām, tādējādi ejot soli pa priekšu privāto kapitālsabiedrību pārvaldes institūciju funkciju attīstībai.

Kopš 1999. gada OECD tiek izstrādāti G20/OECD Korporatīvās pārvaldības principi,⁵ kas kalpo kā starptautisks korporatīvās pārvaldības labās prakses standarts biržās kotētiem uzņēmumiem. 2023. gadā šie principi tika pārskatīti, un šobrīd tie piedāvā atjauninātus ieteikumus, tostarp papildina arī Padomes darbības un atbildības standartus.