Būvniecības nozare ir viena no redzamākajām mūsu ikdienas dzīvē. Mēs dzīvojam, lietojam būves, ko kāds būvējis vai rekonstruējis, redzam topošas būves. Neraugoties uz katra individuālo skatījumu uz būvniecības procesu (jā, arī būves lietošana ir būvniecības procesa sastāvdaļa), vienā vārdā to aprakstīt ir vienkārši – emocijas!

Šis "Jurista Vārda" tematiskais numurs ir veltīts būvniecības nozarei. Manā skatījumā, būvniecība ir joma, kurā būtu lietderīgi mazināt juristu ietekmi uz procesiem, padarot tos standartizētus – visiem vienādi saprotamus. Juristiem būtu jākļūst par atbalsta elementu inženieriem, būvniekiem un pasūtītājiem. Vienlaikus jāatzīst, ka tieši normatīvais regulējums būtiski ietekmē būvniecības procesa ikdienas ritējumu neatkarīgi no tā kvalitātes un citiem svarīgiem rādītājiem.

Kopā ar biroja "Būves nākotnei" kolektīvu ar zināmu regularitāti esam būvniecības nozares vadošā žurnāla "Būvinženieris" rakstu autoru vidū. Sadarbība ar žurnālu "Jurista Vārds" turpretī līdz šim ir bijusi epizodiska. Veidojot šo tematisko žurnāla numuru, kas veltīts tieši būvniecības nozarei, galvenais mērķis bija uzsvērt vismaz dažus no jautājumiem, kas ikdienā ir svarīgi, lai būvniecības process noritētu raiti. Kopā ar citiem būvniecības nozares kolēģiem, kas atsaucās aicinājumam piedalīties šī "Jurista Vārda" tapšanā, mēs rakstījām par tēmām, kas katram no mums ir svarīgas ikdienā, – saistībā ar katra mūsu darba specifiku būvniecības nozarē.

Lai uzsvērtu nepieciešamo domāšanas virziena maiņu un juristu lomas izvērtēšanu būvniecības jomā, pirmo divu rakstu autori Mārtiņš Liepiņš un Dagnis Samausks, paši nebūdami juristi, sniedz savu skatījumu uz būvniecības nozarei svarīgiem jautājumiem. Ja pieņem, ka juristu un inženieri vieno (vajadzētu vienot) nesenā pagātnē Būvniecības likumā iekļautais institūts – inženierkonsultants, tad likumsakarīgi, ka inženieru skatījums uz likumdošanu un juristu lomu būvniecības procesā ir nozīmīgs.

Vairāki būvniecības nozares jautājumi ikdienā nav pētīti, trūkst visaptverošu datu. Vienlaikus tiesu prakse un pieejamie tās apkopojumi iezīmē nozares problēmas. Nereti plašsaziņas līdzekļos tiek izklāstītas atsevišķu projektu problēmas, taču arī no slejām var nolasīt patiesās grūtības nozares procesos. Tas ļauj izdarīt secinājumus, ka riski, godprātība, būvniecības procesa realizācijas metodes un normatīvā regulējuma problemātika ir jautājumi, par kuriem būtu jārunā dažādos formātos, vienlaikus ņemot vērā, ka diskusijai jānotiek starp arhitektiem, inženieriem, būvniekiem un juristiem. Šiem aspektiem veltītas šī "Jurista Vārda" publikācijas, kuru autori ir Juitina Čeņa, Una Petrauska, Līna Gavare, Ronalds Vītols, Marta Bādere un Jānis Uzulēns.

Raksti par nodokļu jomu, piegādes ķēdēm vai apdrošināšanu ir nākamās tēmas, kam būtu pievēršama daudz lielāka uzmanība, lai būvniecības nozares regulējums kļūtu efektīvs, vienkārši saprotams un atbilstošs katrai atsevišķai būvniecības projekta realizācijas metodei. Šiem tematiem šajā tematiskajā numurā veltītas Irēnas Liepiņas, Kārļa Tračuma, Edgara Rancāna un Lindas Darčikas publikācijas.

Viens no instrumentiem būvniecības procesa efektivizēšanai ir ņemt vērā pasaules labāko praksi un izmantot FIDIC tipveida līgumus, kam arī numurā veltīti atsevišķi raksti. To autori ir Zanda Zariņa un Jānis Uzulēns.

Savukārt Svetlanas Dūmiņas sagatavotā publikācija aplūko riskus, kas saistīti ar dzīvokļa pirkšanu padomju laika daudzdzīvokļu mājās.

Izmantojot izdevību, vēlos izteikt pateicību žurnāla "Jurista Vārds" galvenajai redaktorei Dinai Gailītei, kura noticēja idejai par būvniecības nozarei veltītu atsevišķu žurnāla numuru un sniedza iespēju šo domu realizēt. Tāpat vēlos pateikties visiem rakstu autoriem, kuri arī piekrita šai idejai un veltīja savu laiku rakstu sagatavošanai!

Hipotēze, ka pārdomāti pārvaldīts būvniecības process nodrošina efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu, ir vienlīdz efektīvi attiecināma uz būvniecības projekta realizācijas metodes pareizu izvēli, kā arī uz normatīviem un to radītajām tiesībām, pienākumiem, atbildību. Minētā hipotēze kalpoja par vienojošo vadmotīvu rakstu autoriem. Atliek izteikt vēlējumu, lai arī mūsu ikdienas darbs atbilstu šai hipotēzei. To būtu viegli izmērīt: vairāk sekmīgi realizētu būvniecības projektu – mazāk strīdu un tiesvedību!