Uzdodot jautājumu – ar ko atšķiras publiskā sektora iestāde no privātā uzņēmuma –, atbilde var šķist gaužām vienkārša – rīcībspējas ātrums un procesu attīstības dinamika.

Jā, tam savā ziņā var piekrist, piemēram, pašvaldībai pilsētvides attīstību veicinošu būvniecības projektu ieviešana bieži var aizņem vairākus gadus, process ir gauss un reizēm no iedzīvotāju skatpunkta var izskatīties šķietami neefektīvs. Ar neefektīvu domājot, ka projektus būtu iespējams ieviest ātrāk un arīdzan lētāk. Taču man kā publiskā sektora pārstāvim, kurš ir vērsts uz attīstību un darba procesu dinamikas uzlabošanu, rodas jautājums – kur ir problēma? Kādēļ gan pašvaldība nevarētu būvniecības projektus īstenot ātrāk un efektīvāk? Svarīgi apzināties, ka šajā aspektā ir jāizceļ vismaz divas lietas – iekšējie un ārējie procesi un to būtiskā ietekme uz efektīvu procesu pārvaldību. Iekšējo procesu efektivitātes uzlabošana lielā mērā ir katras pašvaldības iekšējā atbildība – talkā var nākt procesu optimizēšana, t.sk. digitālo rīku ieviešana utt. Savukārt par ārējiem apstākļiem runājot, pašvaldībai jārisina izaicinājumi nacionālā līmenī. Lai to izdarītu, ir jāizvērtē konkrēti būvniecības projektu vadības procesi, piemēram, risku vadība, iepirkumi un līgumi.

Izvērtējot konkrētu procesu projektu vadībā, tāpat kā jebkurā citā nozarē, tā efektivitāti var raksturot ar projektu vadības "spriedzes trijstūri" jeb trim galvenajiem projektu vadības pamatelementiem – līdzsvaru starp kvalitāti, finansēm un laiku.