Risks noteikti nav reti lietots vārds būvniecības sektorā. Raksta sākumā tiks analizēts, cik nozīmīga ir riska definīcijas izvēle. Pēc tam sniegts ieskats par dažādiem riska definēšanas veidiem. Tāpat rakstā ir veikta riska kategoriju būvniecības sektorā analīze, aplūkojot to no dažādām perspektīvām, noslēgumā aplūkoti atsevišķi praktiski jautājumi.
Kopumā šī raksta mērķis ir vēlreiz analizēt risku būvniecības sektorā, aplūkojot vairākus pamatjautājumus un sniedzot vairākos aspektos jaunu skatījumu uz šo tēmu.
Kāpēc ir svarīgi izvēlēties savu riska definīciju
Jāsāk ar to, ka nav vienas pareizas un mūsdienīgas riska definīcijas. Kā norāda Fišhofs u.c.,1 nav tādas vienas riska definīcijas, kas būtu piemērota visām problēmām un ko varētu attiecināt uz ikvienu scenāriju. Tā vietā riska definīcija ir politiska izvēle, kurā atspoguļots kādas personas viedoklis attiecībā uz dažādu negatīvu iedarbību nozīmīgumu īpašā situācijā.
Tāpēc riska definīcijas izstrādāšana nozīmē arī secinājumu izdarīšanu par konkrētām vērtībām. No citas perspektīvas raugoties, aplūkojot kādas personas izvēli attiecībā uz riska definēšanu, varam redzēt arī šīs personas spriedumus par vērtībām un prioritāti dažādu negatīvu seku spektrā.
Ieskats riska analīzes un riska definīciju vēsturē
Lai gan oficiāli riska apspriešana un definēšana aizsākta tikai mūsdienu pētījumos, pirmoreiz riska analīze rakstos minēta jau tālajā 3200. gadā p.m.ē. Tigras un Eifratas ielejā, kur priesteris Asipu vietējiem iedzīvotājiem ieteica labvēlīgāko izvēli starp visām alternatīvām, lai pieņemtu gudru lēmumu par paredzamu riskantu situāciju, piemēram, vējainu un/vai lietainu dienu, kad ir apgrūtināta medīšana.
Mūsdienu riska analīzē, izmantojot Blēza Paskāla agrīno darbu varbūtības teorijas izstrādē un zinātniskās metodes cēloņsakarības attiecību, nevis tikai korelācijas noteikšanai, pēc 18. gadsimta riska pārvaldības pētnieki sāka formulēt savu analīzi un tās rezultātus matemātisko varbūtību un pārliecības intervālu izteiksmē, nevis cenšoties nolasīt Dieva sūtītās zīmes, kā to darīja priesteris Asipu.2 Tādējādi mūsdienu riska analīzei ir divējāda izcelsme, pamatojoties gan uz matemātiskajām varbūtības teorijām, gan zinātniskajām cēloņsakarības attiecību noteikšanas metodēm.
20. gadsimtā vienas no populārākajām riska definīcijām autors ir Frenks Naits.3 Viņš mēģināja viest skaidrību vienā no tā laika nozīmīgākajām diskusijām par varbūtības subjektīvo un objektīvo interpretāciju. Saskaņā ar objektīvo interpretāciju varbūtības ir reālas, bet atbilstoši subjektīvajai interpretācijai varbūtības uzskata par kaut ko cilvēka radītu un tās var būt dažādas atkarībā no subjektīvā skatījuma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.