Tiek uzskatīts, ka "projektē un būvē" kā būvniecības projekta realizācijas metode ir senākā no zināmajām metodēm. Latvijā minētā būvniecības projekta realizācijas metode līdztekus lineārai projekta realizācijas metodei un publiskajai un privātajai partnerībai ir pietiekami zināma un būvniecības nozarei saprotama.

Katrai metodei ir savas priekšrocības un mīnusi. Būvniecības īstenošanas metodes izvēle ir svarīgs posms, plānojot projektu, un piemērotākās metodes izvēle ir jāvērtē kopā ar piemērojamiem līgumu noteikumiem, atlases kritērijiem utt.

Projekta īstenošanas metode ir praktisko pasākumu sistēma, ar kuru tiek organizētas, vadītas un finansētas ar projekta īstenošanu saistītās darbības – pirmsprojekta stadija, projekta izstrāde, būvdarbu iepirkums, būvdarbi, būves ekspluatācija un apsaimniekošana. Katrai projekta īstenošanas metodei ir atšķirīgs būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku līgumsaistību modelis.

Metodes galvenie izvēles kritēriji ir drošība, izmaksas, kvalitāte, laiks, vietas konteksts un atbilstība plānotajiem mērķiem, kā arī visu risku novērtējums. Ar projekta īstenošanas metodi ir cieši saistīta iepirkuma stratēģija, līgumu noteikumi, maksājumu veidi un arhitekta (autora piebilde: projekta vadītāja) īstenotā projekta vadības un koordinācijas forma.

Galvenās būvniecības īstenošanas metodes ir:

• projekts – iepirkums – būvdarbi;
• būvniecības vadība;
• projekts – būvdarbi;
• integrētā būvniecības īstenošana.¹

Ir skaidrs, ka nozari regulējošais normatīvais regulējums nevar būt vienmērīgi pieņemams katrai no metodēm, jo katrai metodei būvniecības procesa dalībnieku atbildība, tiesības, pienākumi, risku pārvaldība ir atšķirīga. "Projektē un būvē" kā būvniecības projekta realizācijas metodei, autora ieskatā, normatīvais regulējums nav draudzīgs. Drīzāk tāds, kas vismaz publiskajā iepirkumā noteikti paildzina kopējo būvniecības procesam nepieciešamo laiku un liedz būvniekam, kas vienlaikus arī nodrošina būvprojekta izstrādi, paveikt būvdarbus ātrāk.