18. Jūnijs 2024 /NR. 25/26 (1343/1344)
Informācija
Kā izskaidrot parlamenta atlaišanu Francijas V republikā

Labāku brīdi būtu grūti izvēlēties. 8. jūnija vakarā līdz ar ziņām par pirmajiem vēlēšanu rezultātiem, kas vēstīja pārliecinošu ekstrēmi labējās partijas uzvaru, Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) uzrunāja tautu, izmantojot sabiedrisko televīziju. Savā runā viņš pauda bažas par arvien pieaugošo uzvarējušās ekstrēmi labējās partijas ietekmi un novērtēja to kā Francijas degradēšanos. Brīdi vēlāk prezidents tiešajā ēterā atlaida parlamenta apakšpalātu,1 kas nozīmē priekšlaicīgas vēlēšanas 20 dienu termiņā.

Mēs šobrīd nevaram zināt, kādi bija lietderības iemesli, kas izskaidro atlaišanu. Cik zināms, tā tika gatavota šaurā lokā un turēta noslēpumā pat no premjerministra.2 Šajās dienās presē un debatēs varam dzirdēt daudz atsauču uz vēsturiskajām V republikas personībām – piemēram, apgalvojumus, ka ģenerālis de Golls (De Gaulle) būtu rīkojies tieši tāpat. Tādēļ var teikt, ka 65 gadus sasniegušās Francijas V republikas3 konstitūcijas uzbūve sniedz norādes, kādēļ šāda izvēle atbilst konstitūcijas autoru idejai par prezidenta un parlamenta attiecībām.

1958. gada konstitūcijas4 12. pants nosaka: "Republikas prezidents var pēc apspriešanās ar premjerministru un abu parlamenta palātu priekšsēdētājiem pasludināt parlamenta apakšpalātas atlaišanu. Vispārējās vēlēšanas notiek ne ātrāk kā 20 un ne vēlāk par 40 dienām pēc atlaišanas. [..] Šo vēlēšanu gadā nedrīkst veikt jaunu parlamenta atlaišanu."5

Francijas konstitūcija atzīst prezidentam vēl vairākas citas iespaidīgas pilnvaras. Prezidenta svarīgākās pilnvaras ir tiesības nosaukt premjerministru (8.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties