Ievads

Mūsdienās, aktuālākiem kļūstot ilgtspējīgas attīstības risinājumiem, par izplatītu terminu ir kļuvis "ekocīds" – nelikumīgas, apzinātas darbības, kuras spēj rezultēties vai ir kļuvušas par nopietnu un plašu vai ilgtermiņa apdraudējumu apkārtējai videi. Ekocīds Latvijā nav izplatīts termins, neskatoties uz pietiekami izplatīto diskursu medijos un sabiedrībā par tēmām, kas skar ilgtspējīgu attīstību, vides aizsardzību un Zaļo kursu. Lai arī cilvēka izraisīta jeb antropogēna ietekme uz vidi nav sinonīmiska tādiem smagiem noziegumiem kā genocīds, ņemot vērā noteiktus apstākļus, ekocīdu pēc smaguma varētu pielīdzināt noziegumiem pret cilvēci vai pat genocīdam.

"Saskaņā ar UNEP [ANO Vides programma] un Interpola datiem noziedzīgu nodarījumu pret vidi skaits pieaug un tie ir kļuvuši par ceturto lielāko noziedzības sektoru pasaulē, apdraudot vidi, bioloģisko daudzveidību un klimatu. Tie katru gadu liedz valstīm un iedzīvotājiem saņemt miljardiem eiro lielus ekonomiskos ieņēmumus, jo īpaši jaunattīstības valstīs, un apdraud cilvēktiesības."¹ Viena no jaunākajām tendencēm vides aizsardzībā ir Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un ar ko aizstāj Direktīvu 2008/99/EK.

Šajā rakstā apskatīsim ekocīda definīciju, tā vietu gan nacionālajos, gan arī starptautiskajos normatīvajos aktos un ekspertu viedokļus.

I. Vides aizsardzība un ekocīds: praktiski piemēri un ES regulējums

Cilvēks viennozīmīgi ir pasaules ekosistēmas svarīgs elements. Antropocentrisma (uzskata, ka cilvēkam ir centrālā loma notiekošajos procesos) piekritēji varētu pat argumentēt, ka cilvēks ir vissvarīgākais šīs sistēmas elements. Jebkurā gadījumā cilvēks noteikti ir noteicošais spēks, kura darbības bieži vien varētu tikt pielīdzinātas dabas katastrofām.

Mūsdienās, aktuālākiem kļūstot ilgtspējīgas attīstības risinājumiem, par izplatītu terminu ir kļuvis "ekocīds", kuru varētu definēt kā nelikumīgas, apzinātas darbības, kuras spēj rezultēties vai ir kļuvušas par nopietnu un plašu vai ilgtermiņa apdraudējumu apkārtējai videi.² Latvijas normatīvajos aktos šis termins nav minēts, un līdz ar to tā definīcija līdz šim vēl nav tikusi oficiāli pieņemta un skaidrota. Eiropas Savienības (turpmāk – ES) normatīvajos aktos arī nepastāv konkrēts skaidrojums, taču Priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un ar ko aizstāj Direktīvu 2008/99/EK, tiek skaidrots: "Ja noziedzīgs nodarījums pret vidi rada būtisku un neatgriezenisku vai ilgstošu kaitējumu visai ekosistēmai, tam vajadzētu būt atbildību pastiprinošam apstāklim tā smaguma dēļ, tostarp gadījumos, kas pielīdzināmi ekocīdam." No šī skaidrojuma izriet, ka, lai kvalificētu noziedzīgu nodarījumu pret vidi kā ekocīdu, tam ir jābūt (1) būtiskam, (2) neatgriezeniskam vai ilgstošam un (3) vērstam pret visu ekosistēmu. Diemžēl netiek skaidrota arī visas ekosistēmas definīcija – vai tai ir jāaptver teritorija ar aizsargājamu statusu, tai ir jābūt valsts vai reģionāla līmeņa ekosistēmai, u.tml. Ir vērts citēt arī Eiropas Parlamenta normatīvās rezolūcijas projektu par jau minēto Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko aizstāj Direktīvu 2008/99/EK: "Ir svarīgi arī uzlabot informētību par noziegumiem pret vidi un to radīto kaitējumu visā pasaulē.