Jēdziens kripto tā dažādās izpausmēs ir ieņēmis pārliecinošu vietu sadzīvē un nenovēršami kļūst par neatņemamu nākotnes sastāvdaļu. Bija jānotiek virknei notikumu, kas maina pasauli, lai tiktu sagatavota sabiedrība un atbrīvota vieta jaunu tehnoloģiju ienākšanai. Kā spilgts šāds notikums ir 2008. gads, kad Eiropa piedzīvoja smagāko finanšu krīzi pēdējās desmitgadēs, kuru izraisīja globālo finanšu pakalpojumu firmas "Lehman Brothers" sabrukums, kas bija lielākais bankrota gadījums ASV vēsturē.¹ Šie notikumi kļuva par labu sākuma punktu pasaules mēroga fenomenam – Bitcoin, kuram atbilstoši tā radītāja (vai, iespējams, radītāju) iecerei bija jākļūst par elektronisku naudu tiešsaistes norēķiniem bez finanšu institūciju starpniecības.²

Kopš Bitcoin pirmsākumiem ir pagājis laiks un tās pielietotā tehnoloģija – blokķēde, kas balstīta vienādranga decentralizēta datoru tīkla virsgrāmatā, ir ieguvusi plašu izplatību visā pasaulē dažādās dzīves sfērās. Bitcoin popularitātei nemazinoties, tika radīta virkne tai līdzīgu kriptomonētu, kā, piemēram, Dogecoin³ vai Ethereum.⁴ Šīs kriptomonētas, izmantojot blokķēdes tehnoloģiju, ir emitētas vienādranga decentralizēta datoru tīkla esošajā virsgrāmatā kā maksāšanas līdzeklis preču un pakalpojumu apmaiņai tiešsaistē.⁵

Neskatoties uz straujo blokķēdes tehnoloģijas popularitātes pieaugumu un aizvien pieaugošo pielietojumu ikdienā, līdz pat šim brīdim Bitcoin kā blokķēdes tehnoloģijas aizsācēja un citu tai līdzīgo kriptomonētu tiesiskais statuss nav ticis noregulēts. Līdzšinējie centieni regulēt blokķēdē esošās vērtības lielākoties ir bijuši saistīti ar mēģinājumiem ierobežot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tāpēc arī esošais tiesiskais regulējums ir fragmentārs.

Kā nozīmīgs pagrieziena punkts ir vērtējams Eiropas Savienībā 2023. gadā pieņemtais kriptoaktīvu tirgus regulējums.⁶ Uz vienoto Eiropas Savienības tiesisko regulējumu ir liktas lielas cerības, tomēr ir jāņem vērā, ka tas nav universāls. Tāpat tas neatklāj katra atsevišķā kriptoaktīva civiltiesisko novērtējumu. Turklāt minētajā regulējumā īpaši tiek akcentēti tikai atsevišķi kriptoaktīvu veidi, piemēram, t.s. stabilās monētas (angļu valodā stablecoins).⁷ Ņemot vērā, ka stabilo monētu vērtību nodrošina to piesaiste oficiālajām valūtām, piemēram, ASV dolāram, euro vai Japānas jenai, tad skaidrības labad ir jāatzīst, ka tādas monētas kā, piemēram, Bitcoin nav uzskatāmas par stabilajām monētām,⁸ kuras arī netiks aplūkotas šī raksta ietvaros.

Šādā situācijā, kad joprojām nepastāv vienots dažādu jēdzienu lietojums un šo jēdzienu vienota izpratne, rodas grūtības jau ar konkrētu digitālajā vidē esošo aktīvu novērtēšanu. Neskatoties uz šādu tiesisko nenoteiktību, tomēr nemainīgs paliek Bitcoin radītāja Satoši Nakamoto iecerētais šo monētu pielietojums – elektroniskā nauda norēķiniem tiešsaistē. Lai noskaidrotu, cik pamatoti ir uzskatīt kriptomonētas par naudu, ērtības labad kā atskaites punkts tiks izmantots Bitcoin, kurš joprojām ir uzskatāms par atpazīstamāko šāda veida maksāšanas līdzekli.

Naudas jēdziens

Tiesību zinātnē atzīstot, ka "nauda nav individuāla vai individualizējama lieta, kuras piederību pie noteikta īpašuma var vai vajag varēt pierādīt, bet gan abstrakts, aprēķināms vērtības prasījums, kurš nav pieskaitāms pie īpašuma",⁹ tiek norādīts uz naudas īpašo statusu, kuras viena no pazīmēm ir tās abstraktums.