Kaut gan katram juristam savā ziņā ir aktīvi "jāvingro" ar dažādu juridisko kāzusu un lietu risināšanu, kā arī praksē jāīsteno tādi visai sportiski principi kā sacīkstes princips, šī tematiskā žurnāla mērķis ir sniegt lasītājam ieskatu sporta tiesību aktuālajos jautājumos, kas novēroti gan Latvijā, gan arī starptautiskajā vidē. Uzreiz jāatzīst, ka tēmu, ko var pētīt šajā nozarē, ir ļoti daudz un ne visas aktualitātes tiek apskatītas šajā numurā. Tādēļ žurnāla redakcija tikai priecāsies, ja Latvijas juristu vidū ir kāds praktiķis, kas arī vēlas sniegt savu viedokli par kādu sporta tiesību jautājumu.

Šajā žurnāla laidienā lasītājs var iepazīties ar ilggadēju sporta tiesību praktiķu – zvērinātas advokātes un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētās profesores Ingas Kačevskas un jurista un Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas valdes locekļa Mārtiņa Damberga – sagatavoto rakstu saistībā ar sporta un politiskās neitralitātes mijiedarbību, kurā tiek padziļināti pētīts neitralitātes jautājums un sniegts ieskats starptautiskās sporta sabiedrības pieņemto risinājumu daudzveidībā, reaģējot uz Krievijas bruņoto iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Jāatzīst, ka šī tēma ir viens no "karstākajiem" jautājumiem notiekošajās Olimpiskajās spēlēs, jo, kā zināms, arī Krievijas un Baltkrievijas sportisti tomēr piedalās šajās spēlēs.

Neapšaubāmi, sports vieno sabiedrību. Nesenajā Eiropas čempionātā futbolā, kas norisinājās Vācijā, dažādu valstu fani ne tikai vienojās kopīgās dziesmās un dejās, lai atbalstītu savu valsti,¹ bet arī dziedāja dažādas populāras fanu dziesmas, kas dod tik ļoti reizēm pietrūkstošo vienotības sajūtu. Piemēram, par vienu no visa čempionāta jaukākajiem atklājumiem ir uzskatāms kāds vācu saksofonists, kurš ar dažādām melodijām apvienoja daudzu valstu fanus.²

Tāpat sports veicina sadraudzību starp valstīm un kultūrām. Šajā žurnālā lielisku ieskatu par sporta un diplomātijas mijiedarbību sniedz Ekonomikas un kultūras augstskolas asociētā profesore un Sporta tiesību, politikas un pārvaldības pētniecības grupas vadītāja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu pētniecības centrā Marina Kameņecka-Usova.

Sportā liela nozīme ir emocijām un to savaldīšanai. Līdzīgi kā dzīvē, sportā ir tādi sportisti, kuriem emocijas spēj tieši palīdzēt izšķirošajos brīžos sasniegt augstākās virsotnes, un ir tādi sportisti, kam emocijas traucē atklāt savu pilno potenciālu. Arvien lielāku nozīmi sabiedrībā iegūst jautājums par mentālo veselību un emocionālo komunikāciju. Vai ir pieņemama ārēji asāka komunikācija? Vai treneris drīkst kliegt uz saviem spēlētājiem? Vai komandas kapteinis var sapurināšanas vārdā uzkliegt savam komandas biedram? Vai tas ir psiholoģiskais terors vai tikai sapurināšana? Lielisku rakstu par šo jautājumu ir sagatavojis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Edgars Gūte, kurš savā rakstā padziļināti analizē jautājumu par emocijām sportā un sabiedrības interesēm to kontrolēšanā.

Arī drošība ir viens no aspektiem, par ko jādomā katrās sporta spēlēs. Šajā žurnālā jautājumu par Parīzes 2024. gada Olimpisko spēļu drošības izaicinājumiem analizē Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju un attīstības prorektore un asociētā profesore Karina Zalcmane.

Sportā ne mazāk svarīgs ir pieejamais finansējums. Ja tā nav, par lieliskiem rezultātiem var aizmirst. Žurnālā visai izsmeļošu izklāstu par publisko finansējumu privātiem sporta klubiem sniedz Elvis Grinbergs.

Kā novērots ikdienā, nereti arī sporta nozarē izceļas dažādi strīdi. Kad tas notiek, bieži vien cilvēks apjūk un nezina, kā var aizstāvēt savas tiesības un kurā tiesā vispār ir jāvēršas. Šo jautājumu ir izpētījis sporta tiesību praktiķis un jurists Āris Kakstāns, kas sniedz ieskatu sporta nozares strīdu pakļautībā.

Tāpat žurnālā iespējams iepazīties ar Latvijas Antidopinga biroja vecākā eksperta rezultātu pārvaldības jautājumos Roberta Laura sagatavoto rakstu par Pasaules Antidopinga kodeksa piemērošanu praksē, kurā tiek analizēts jautājums par aizsargājamo personu tiesību piemērošanu.

Visbeidzot, Latvijas sporta tiesību nozarē ienāk arī jaunā paaudze, par ko autoram ir liels prieks. Žurnāla lasītājam ir iespēja iepazīties ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studenta Maksima Saleiko rakstu par konkurences tiesībām futbolā, kurā tiek analizēts jautājums par "home-grown players" noteikuma atbilstību Eiropas Savienības tiesībām.

Neapšaubāmi, sporta tiesības ir plaša un dinamiska tiesību nozare, kurā vēl ir ļoti daudz pētāmo jautājumu. Aicinām iepazīties ar autoru skaidrojumiem un rosinām paskatīties uz sportu no cita skatpunkta. Priecāsimies par jaunām idejām vai juridiskām diskusijām sporta tiesību vai citos juridiskajos jautājumos.