2021. gada Pasaules Antidopinga kodekss (turpmāk – Kodekss) tika papildināts ar jaunu definīciju "aizsargājamās personas", kas paredzēja citu ietvaru salīdzinājumā ar "nepilngadīgas personas" definīciju Kodeksa izpratnē. Kodeksā tiek noteikts, ka par nepilngadīgu personu tiek uzskatīta persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu, taču aizsargājamās personas definīcija sevī ietver sportistus vai citas fiziskas personas, kas antidopinga noteikumu pārkāpuma izdarīšanas laikā nav:

• sasniegušas 16 gadu vecumu;
• nav sasniegušas 18 gadu vecumu un nav iekļautas nevienā pārbaudāmo sportistu reģistrā, un nekad nav sacentušās nevienā starptautiskā sporta pasākumā atklātā kategorijā, vai;
• citu ar vecumu nesaistītu iemeslu dēļ saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem ir atzītas par rīcībnespējīgām.

Līdz 2021. gada 1. janvārim, kad spēkā stājās 2021. gada Kodekss, atkāpes no standarta procesa antidopinga noteikumu pārkāpumu lietās bija paredzētas gadījumos, kad pārkāpumu bija izdarījusi nepilngadīga persona, taču, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, Pasaules Antidopinga aģentūra (turpmāk – WADA) veica izmaiņas Kodeksā un atkāpes no standarta procesa tika noteiktas gadījumos, kad pārkāpumu bija izdarījusi aizsargājamā persona. Salīdzinot Kodeksā iekļautās definīcijas, ir redzams, ka aizsargājamās personas definīcija sevī iekļauj personas līdz 18 gadu vecumam, tāpat kā tas ir paredzēts nepilngadīgas personas definīcijā, taču aizsargājamās personas definīcijā ir noteiktas atkāpes, paredzot, ja persona ir vecumā no 16 līdz 18 gadiem, tad viņu ir iespējams atzīt par aizsargājamu personu tikai tad, ja šī persona nav iekļauta pārbaudāmo sportistu reģistrā (turpmāk – RTP)¹ vai persona nav piedalījusies nevienā starptautiskā sporta pasākumā atvērtajā (open) kategorijā.² Līdz ar to aizsargājamo personu definīcija ir sašaurinājusi loku ar sportistiem salīdzinājumā ar nepilngadīgu personu definīciju, uz kuriem ir iespējams piemērot aizsargājamās personas statusu un šīm personām īpaši paredzētu procesu antidopinga noteikumu pārkāpumu lietās. Tajā pašā laikā aizsargājamās personas definīcija iekļauj sportistus, kuri atbilstoši katras valsts nacionālajam regulējumam ir atzītas par rīcībnespējīgām neatkarīgi no šīs personas vecuma.

Kodeksā pie aizsargājamās personas definīcijas komentārā ir norādīts, ka Kodeksā pret aizsargājamām personām ir noteikta atšķirīga attieksme nekā pret citiem sportistiem vai personām noteiktos apstākļos, izprotot, ka sportistam vai citai personai, kura ir jaunāka par noteiktu vecumu vai kurai ir mazākas intelektuālās spējas, var nebūt garīgu spēju izprast un novērtēt Kodeksā noteiktos aizliegumus.