2024. gada 18. jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pasludināja spriedumu lietā "Hanovs pret Latviju",1 atzīstot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta (spīdzināšanas un cietsirdīgas izturēšanās aizliegums) un 8. panta (tiesības uz privāto dzīvi) pārkāpumus kopsakarā ar 14. pantu (diskriminācijas aizliegums). Tiesa piešķīra D. Hanovam kompensāciju par morālo kaitējumu 10 000 eiro apmērā. D. Hanovu šajā lietā pārstāvēja šī raksta autore – Latvijas Cilvēktiesību centra juriste Jekaterina Tumule. Šī ir pirmā ECT lieta pret Latviju saistībā ar naida noziegumu, tādēļ raksta autore vēlas sniegt informāciju gan par pašu lietu un ECT atziņām tajā, gan apskatu par aktuālo situāciju naida noziegumu jomā un ECT vēlamo ietekmi uz turpmāko šo noziegumu izmeklēšanu Latvijā.
Vēsturisks atskats
Latvijas Cilvēktiesību centrs pievērsās naida noziegumu problemātikai pirms 20 gadiem – 2004.–2005. gadā. Tajā laikā oficiāli tika reģistrēti pirmie naida noziegumi – uzbrukums tumšādainam vīrietim uz ielas, kurš bija ASV vēstniecības pārstāvis, kā arī uzbrukumi LGBT+ pārstāvjiem saistībā ar pirmā Rīgas praida rīkošanu. Protams, tas nebūt nenozīmē, ka pirms tam šādu gadījumu nebija, taču trūkumi normatīvajā regulējumā neļāva pienācīgi kvalificēt naida noziegumus. Jau sākotnējā Krimināllikuma (turpmāk – KL) 78. panta redakcija paredzēja atbildību par "nacionālās un rasu vienlīdzības pārkāpšanu".2 Laika gaitā pants tika grozīts un vērsts uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības novēršanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
