Cilvēka evolūcija sākās aptuveni pirms septiņiem miljoniem gadu. Cilvēks ir turpinājis attīstīt savu intelektu. Vai esam sasnieguši savu zenītu? Pat slaveni mūsdienu zinātnieki apgalvo, ka regresējam. Inteliģence atrofējoties, jo tā esot arvien mazāk nepieciešama. Varbūt vienkārši mūsu domāšanas veids vairs nav mūsdienīgs. Tas balstās arhaiskos modeļos un sen vairs neatbilst mūsdienu pasaulei. Es uzskatu, ka cilvēce sasniegs tās nākamo evolūcijas posmu tad, kad cilvēki sāks domāt tā, kā būtu jādomā mediatoram.

Mūsu domāšana ir cieši saistīta ar evolūciju. To nemainīt nozīmē atstāt attīstību nejaušības varā. Tam nav iemesla. Mēs neesam ne dabas, ne karu varā. Nevēlamu attīstību ir iespējams novērst. Mediatīva domāšana virzītu attīstību pareizajā virzienā. Jā, es zinu, tas ir drosmīgs redzējums. Tas katrā ziņā pieļauj cerību. Es vēlos tajā un šādās domās ar jums dalīties.¹

Cilvēka evolūcija ir fascinējošs temats. Tā apraksta viņa pakāpeniskās izmaiņas vēstures gaitā. Cilvēks neapšaubāmi ir attīstījies. Bet kas tieši raksturo viņa evolūciju? Kur tā mūs ved, un kā tas ir saistīts ar mediāciju?

Kas raksturo evolūciju?

Evolūcija apraksta pārmaiņas, ko organismi laika gaitā piedzīvo, lai pielāgotos videi un izdzīvotu. Viens no pirmajiem cilvēka evolūcijas sasniegumiem ir pārvietošanās stāvus. Tā ir ļāvusi cilvēkiem labāk izpētīt un izmantot apkārtējo vidi. Pēc tam kā nākamais evolūcijas solis, kas notika pirms 2–3 miljoniem gadu, tiek minēta galvaskausa sejas daļas samazināšanās, smadzeņu palielināšanās un zobu saīsināšanās.