Ievads

Valsts pārvaldi Latvijā veido publisko tiesību juridiskās personas jeb publiskas personas – Latvijas Republika jeb valsts un atvasinātas publiskas personas. Šī valsts pārvaldes juridiskā uzbūve ir nostiprināta 2002. gadā pieņemtajā Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Visas publisko tiesību juridiskās personas ir juridiskas organizācijas. Piemēram, ar Latvijas valsti kā juridisku personu saprotam nevis vietu kartē, bet gan juridisku organizāciju, kuru darbībā redzam caur tās orgāniem un iestādēm. Proti, Saeima, Ministru kabinets, tiesas, kā arī tiešās pārvaldes iestādes un citas iestādes ir tikai valsts kā juridiskas personas sastāvdaļas bez tiesībsubjektības, kuras darbojas šīs visnotaļ ietekmīgās organizācijas vārdā. No valsts nošķirtās, bet ar to cieši saistītās atvasinātās publiskās personas (pašvaldības, valsts dibinātas augstskolas u.c.) ir atsevišķas juridiskas organizācijas, kuras darbojas ar savu orgānu un iestāžu starpniecību. Taču visbiežāk publiskas personas vārdā darbojas iestādes, savukārt arī iestādi vienmēr pārstāvēs viena vai vairākas amatpersonas, kuras parakstīs dažādus tiesību aktus kā privāto, tā publisko tiesību jomā – līgumus, administratīvus aktus, kā arī procesuālus dokumentus tiesā. Diemžēl vēl joprojām ir gadījumi, kad tiesību piemērotāji, jo īpaši civilprocesā, neizprot vienkāršo valsts pārvaldes juridisko uzbūvi. Šā raksta mērķis ir risināt vienu no tiesību piemērošanas praksē konstatētām problēmām – publisko tiesību juridisko personu un privāto tiesību juridisko personu amatpersonu likumisko pārstāvības tiesību konstatēšanu civilprocesā. Pirms tam sniegts īss ieskats par salīdzināmu regulējumu administratīvajā procesā tiesā.

1. Iestādes statuss un pārstāvība administratīvajā procesā tiesā

Administratīvajā procesā tiesā iestāde parasti nav atsevišķs procesa dalībnieks. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 22. panta pirmo daļu administratīvi procesuālā tiesībspēja ir tikai Latvijas Republikai un atvasinātai publiskai personai, jo tikai šīs institūcijas ir atsevišķi tiesību subjekti. Administratīvajā procesā tiesā šie tiesību subjekti atrodas lielākoties atbildētāja statusā. Saskaņā ar APL 34. panta otro daļu atbildētāja pusē pieaicina iestādi, no kuras pieteicējs prasa attiecīgu rīcību, vai citu institūciju, ja tas noteikts normatīvajā aktā. Ar iestādi, no kuras pieteicējs prasa attiecīgu rīcību, saprotama nevis iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, bet gan APL 1. panta pirmās daļas izpratnē (tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona). Piemēram, ja tiesā pārsūdzēts Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmums, ar kuru uzlikts pienākums samaksāt nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu, atbildētāja pusē pieaicināms Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, jo tieši Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors saskaņā ar likuma "Par valsts ieņēmumu dienestu" 22.