Sabiedrības prasība pēc tiesiska un kvalitatīva šķīrējtiesas institūta ir bijusi un ir šķīrējtiesu politikas virzītājspēks. Strauju attīstību šajā jomā nesa Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra spriedums lietā Nr. 2022-03-01
"Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Ar minēto spriedumu Satversmes tiesa apstrīdētās tiesību normas, ciktāl tās neparedz šķīrējtiesas procesa uzraudzību gadījumos, kad ieinteresētā puse ilgstoši nevēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas sprieduma izpildei, kad šķīrējtiesas spriedums atzīstams un izpildāms ārvalstīs vai kad šķīrējtiesas sprieduma izpildei nav nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu, atzina par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Spriedumā konstatēto trūkumu novēršanai tika sagatavoti un 2024. gada 6. jūnijā pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā un Šķīrējtiesu likumā.
Šķīrējtiesu jomas būtiskākie attīstības punkti
Pirms pievērsties salīdzinoši nesenajām izmaiņām tiesību normās, ir vērts mazliet atskatīties uz šķīrējtiesu jomas būtiskākajiem attīstības punktiem līdz šim brīdim.
Laika periods līdz Šķīrējtiesu likuma pieņemšanai 2014. gadā saistīts ar ļoti zemu sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesu darba tiesiskumam un ļoti lielu pastāvīgo šķīrējtiesu skaitu. Ilgstoši šķīrējtiesu reputācija bija kritiski zema. Šķīrējtiesu joma nebija konkurētspējīga un nespēja sniegt nepieciešamo atbalstu uzņēmējdarbības vides tiesiskuma un investīciju aizsardzības nodrošināšanai Latvijā. Civilprocesa likuma D daļā ietvertais šķīrējtiesu izveidošanas un darbības regulējums acīmredzami nespēja nodrošināt nepieciešamos šķīrējtiesu darba kvalitātes standartus praksē. Izmaiņu nepieciešamība bija acīmredzama, tomēr to ieviešana prasīja daudzus gadus.
Viens no mēģinājumiem ieviest pārmaiņas un attiecīgi virzīt jaunu regulējumu šķīrējtiesām (Šķīrējtiesu likumu), kas cita starpā paredzēja arī šķīrējtiesas sprieduma pārbaudes procedūru (jeb kaut ko līdzīgu sprieduma apstrīdēšanai), 2007. gadā beidzās nesekmīgi, un izstrādātais likumprojekts tika atsaukts no valdības.
Tomēr šķīrējtiesu darbs un to pieņemto spriedumu kvalitāte aizvien tika kritizēta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.