Šķīrējtiesu jomas būtiskākie attīstības punkti

Pirms pievērsties salīdzinoši nesenajām izmaiņām tiesību normās, ir vērts mazliet atskatīties uz šķīrējtiesu jomas būtiskākajiem attīstības punktiem līdz šim brīdim.

Laika periods līdz Šķīrējtiesu likuma pieņemšanai 2014. gadā saistīts ar ļoti zemu sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesu darba tiesiskumam un ļoti lielu pastāvīgo šķīrējtiesu skaitu. Ilgstoši šķīrējtiesu reputācija bija kritiski zema. Šķīrējtiesu joma nebija konkurētspējīga un nespēja sniegt nepieciešamo atbalstu uzņēmējdarbības vides tiesiskuma un investīciju aizsardzības nodrošināšanai Latvijā. Civilprocesa likuma D daļā ietvertais šķīrējtiesu izveidošanas un darbības regulējums acīmredzami nespēja nodrošināt nepieciešamos šķīrējtiesu darba kvalitātes standartus praksē. Izmaiņu nepieciešamība bija acīmredzama, tomēr to ieviešana prasīja daudzus gadus.

Viens no mēģinājumiem ieviest pārmaiņas un attiecīgi virzīt jaunu regulējumu šķīrējtiesām (Šķīrējtiesu likumu), kas cita starpā paredzēja arī šķīrējtiesas sprieduma pārbaudes procedūru (jeb kaut ko līdzīgu sprieduma apstrīdēšanai), 2007. gadā beidzās nesekmīgi, un izstrādātais likumprojekts tika atsaukts no valdības.

Tomēr šķīrējtiesu darbs un to pieņemto spriedumu kvalitāte aizvien tika kritizēta.