Satversmes tiesa ir atzinusi,¹ ka viena no galvenajām šķīrējtiesas procesa priekšrocībām ir tā ātrums un sprieduma galīgums, vienlaikus norādot uz trūkumiem šķīrējtiesas procesa uzraudzībā.

2024. gada 6. jūnijā pieņemtie Šķīrējtiesas likuma un Civilprocesa likuma grozījumi ievieš būtiskas izmaiņas šķīrējtiesu lietu izskatīšanā. Atcelta prasība šķīrējtiesnešu juridiskajai izglītībai, tā paverot iespēju par šķīrējtiesnešiem lietās iecelt arī citu profesiju speciālistus ar augstāko izglītību. Ieviesti vairāki rajona (pilsētas) tiesu atbalsta mehānismi, kuri līdz šim nebija pieejami, sākot ar šķīrējtiesnešu iecelšanu, atcelšanu un noraidīšanu, strīdu pa­kļautības izlemšanu šķīrējtiesas procesa laikā un beidzot ar tiesu atbalstu pierādījumu iegūšanā.

Šķīrējtiesu likuma un Civilprocesa likuma grozījumi² ne tikai šķīrējtiesas procesa pusēm piešķir tiesības apstrīdēt šķīrējtiesas spriedumu, bet arī papildina šķīrējtiesas procesu ar valsts tiesu atbalsta funkcijām. Gan pusēm, gan šķīrējtiesas sastāvam būs jāvērtē šo atbalsta mehānismu izmantošanas nepieciešamība un lietderība, jo to izmantošana ietekmēs šķīrējtiesas procesa ātrumu.

Šķīrējtiesneša kvalifikācija

Ar grozījumiem likumā atcelta prasība šķīrējtiesneša juridiskajai izglītībai. 2014. gada Šķīrējtiesu likumā šai prasībai bija leģitīmi mērķi, sākot ar spriedumu kvalitātes nodrošināšanu un beidzot ar to, ka tas bija paredzēts kā viens no līdzekļiem pastāvīgo šķīrējtiesu skaita samazināšanai. Šobrīd ir būtiski samazinājies pastāvīgo šķīrējtiesu skaits un ir pamats uzskatīt, ka ir uzlabojusies šķīrējtiesu spriedumu kvalitāte,³ tādēļ likuma grozījumu izstrādes darba grupā tika atbalstīts priekšlikums paplašināt iespējamo šķīrējtiesnešu loku.