Valsts kontrole ir noslēgusi visaptverošu revīziju paliatīvās aprūpes jomā,1 secinot, ka diemžēl Latvijā nepastāv efektīva sistēma, kādā iedzīvotāji var saņemt pilnvērtīgu paliatīvo aprūpi. Nav aptverti visi pacienti, kuriem ir vajadzība pēc paliatīvās aprūpes, kā arī pakalpojumi nav pietiekami, saturiski atšķiras un nav pieejami visiem vienlīdzīgi. Turklāt skaidrības nav ne pacientiem, ne pakalpojumu sniedzējiem.
Paliatīvās aprūpes būtība
Paliatīvā aprūpe attiecas uz pacientiem, kuriem ir dzīvību apdraudoša un neizārstējama slimība. Tai progresējot, ārstniecība pakāpeniski zaudē nozīmi un pieaug vajadzība pēc paliatīvās aprūpes. Tās mērķis ir pēc iespējas novērst slimības turpmāku attīstību, nodrošināt iespējami labāko dzīves kvalitāti un atvieglot fiziskās sāpes un morālās ciešanas.
Dzirdot par paliatīvo aprūpi, pacientiem un viņu piederīgajiem nevajadzētu satraukties vismaz tādā ziņā, ka nedziedināmu pacientu tiesības uz veselības aprūpi nebeidzas.2 Paliatīvajā aprūpē ārstniecība turpinās, jo tā ietver gan ārstēšanu, gan pacienta aprūpi.3 Īstenībā kvalitatīva paliatīvā aprūpe ir kas vairāk, nevis mazāk, un kopš 2024. gada arī Ārstniecības likumā4 paliatīvā aprūpe ir definēta atbilstoši starptautiskajai izpratnei, skaidri un nepārprotami nosakot, ka tā papildus ietver pacienta sociālo aprūpi, kā arī psiholoģisko un garīgo atbalstu gan pacientam, gan viņa piederīgajiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.