Tiesību uz vārda brīvību ietvaros valstij jānodrošina viedokļu daudzveidība jeb plurālisms, kas ir funkcionējošas demokrātijas pamats. Tomēr vārda brīvība netiek attiecināta uz gadījumiem, kad publiski tiek pausta naida runa, notiek vēršanās pret valsts iekārtu, sabiedrisko kārtību un citu cilvēku tiesībām. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) ir uzsvērusi, ka iecietība pret visiem cilvēkiem un viņu vienlīdzīgas cieņas ievērošana ir demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības pamats. No tā izriet, ka principā demokrātiskās sabiedrībās var uzskatīt par nepieciešamu sankcionēt, pat novērst visus izteiksmes veidus, kas sēj, kurina, veicina vai attaisno naidu, kurš balstīts uz neiecietību, vardarbības pielietošanu un slavināšanu, ja tiek nodrošināts, ka saistošās "formalitātes", "nosacījumi", "ierobežojumi" vai "sankcijas" ir samērīgas ar izvirzīto leģitīmo mērķi.¹

Naida runa un dezinformācija mediju kanālos un sociālajos tīklos

Latvijā līdz 2022. gada 24. februārim maksas televīzijas kanālos bija pieejami vairāki Krievijas kanāli. Dezinformācija un propagandas vēstījumi bija iestrādāti ne tikai ziņu raidījumos, bet dažkārt arī joku vai sadzīves situāciju veidā pat izklaides raidījumos. Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2022. gada 27. jūlija spriedumā Nr. T-125/22 atzinusi, ka, "tā kā propaganda un dezinformācijas kampaņas var likt apšaubīt demokrātisko sabiedrību pamatus un ir mūsdienu kara arsenāla neatņemama sastāvdaļa, attiecīgie ierobežojošie pasākumi ir arī daļa no Savienības sasniedzamajiem mērķiem, kas tai definēti LES 3. panta 1. un 5. punktā".²

Pēc 2022. gada 24. februāra, vērtējot raidījumu atbilstību tiesiskajam regulējumam, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome secināja, ka programmu saturs apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību.