Šīsnedēļas tematiskā numura ietvaros lasītājiem tiek piedāvāta pirmā rakstu sērija, kas sastāv no rakstiem, kuros autoru kolektīvs analizē ne tikai aktuālus civiltiesību un civilprocesa problēmjautājumus, bet arī piedāvā identificēto problēmjautājumu risinājumus. Savukārt otrā rakstu sērija tematiskā numura ietvaros tiks publicēta 2024. gada 10. decembra numurā, lai tādējādi ar rakstu starpniecību turpinātu raisīt tik ļoti nepieciešamās diskusijas par būtiskiem jautājumiem ne tikai starp praktiķiem, bet arī akadēmisko aprindu vidū.

Tomēr, pirms pāriet pie tematiskā numura rakstiem, lasītāju uzmanības vērts ir viens no Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem, kurā tiek aplūkota zaudētā iespēja zaudējumu atlīdzināšanas kontekstā.¹ Respektīvi, spriedumā analizēts, vai personām, kurām Eiropas Savienības (ES) tiesību publisko iepirkumu līgumu jomā nodarīts kaitējums, ir tiesības saņemt zaudējumu atlīdzināšanu, t.i., vai šīs tiesības ir personām, kam nodarīti zaudējumi, kuri saistīti ar zaudēto iespēju piedalīties minētā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā un gūt peļņu šādas dalības rezultātā. Uzsverams, ka publisko iepirkumu joma aplūkota tieši no ES tiesību skatpunkta, jo daudzas tiesības, kas paredzētas minētajā jomā, ir izrietošas tieši no ES tiesību aktiem, tādēļ arī zaudējumu atlīdzināšanas iespēja aplūkojama no ES tiesību perspektīvas.

Kā to uzsvēra EST, atbilstoši Padomes 1989. gada 21. decembra direktīvas par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (Direktīva 89/665), 2. panta 1. punkta c) apakšpunktam dalībvalstīm jānodrošina zaudējumu atlīdzināšana personām, kurām ES tiesību aktu publiskā iepirkuma jomā pārkāpuma dēļ nodarīts kaitējums, kas var attiekties uz jebkāda veida kaitējumu, kurš nodarīts šīm personām, tostarp kaitējumu, kas saistīts ar iespējas zaudēšanu piedalīties iepirkuma procedūrā.²

Minētais attiecināms arī uz gadījumu, kad prettiesiski noraidīts pretendents, kurš lūdzis un panācis, ka tiek atcelta viņa izslēgšana no publiskā iepirkuma procedūras, tomēr, ņemot vērā, ka pa šo laiku attiecīgā procedūra ir pabeigta, vairs nevar gūt labumu no šīs atcelšanas sekām. Vienlaikus noradāms, ka iesākumā jākonstatē, ka pretendents, kurš prettiesiski noraidīts, cieš zaudējumus, kas atbilst zaudētajai iespējai piedalīties attiecīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, lai iegūtu konkrētā līguma slēgšanas tiesības.³

ES likumdevēja vēlme ir bijusi, lai visās ES dalībvalstīs būtu paredzētas procedūras, kas ļautu ne tikai atcelt prettiesiskos lēmumus, bet arī paredzētu atlīdzināt personām ES tiesību pārkāpuma dēļ nodarīto kaitējumu. Pretējā gadījumā minētās direktīvas mērķis tiktu apdraudēts, t.i., šis mērķis tiktu apdraudēts, ja Direktīvas 89/665 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts tiktu interpretēts tādējādi, ka tas izslēdz iespēju personām saņemt zaudējumu atlīdzību par kaitējumu, kas tām nodarīts ES tiesību publiskā iepirkuma jomā pārkāpuma dēļ.⁴ Tādējādi šāds EST spriedums paver jaunas iespējas saistībā ar zaudējumu atlīdzināšanu publisko iepirkumu procedūru ietvaros.