5. Novembris 2024 /NR. 45 (1363)
Skaidrojumi. Viedokļi
Procesuālā līdzdalība, tās veidi un īpatnības
3
Dr. iur.
Daina Ose
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docente 

Procesuālais stāvoklis – puse civillietā

Viena no prasības tiesvedības raksturīgākajām pazīmēm ir strīda esamība starp pusēm – prasītāju un atbildētāju. Tiesību doktrīnā ir nostiprinājies uzskats, ka prasītājs ir persona, kuras subjektīvo tiesību vai interešu aizsardzībai tiesā ir ierosināta civillieta. Savukārt atbildētājs ir persona, pret kuru ir vērsta prasība sakarā ar patiesu vai iespējamu prasītāja tiesību vai interešu aizskārumu.1 Prasītājs un atbildētājs ir obligātie lietas dalībnieki prasības tiesvedībā, kuri iegūst savu procesuālo stāvokli līdz ar tiesneša lēmumu par civillietas ierosināšanu. Būtiski uzsvērt, ka līdz tiesneša lēmuma pieņemšanai par civillietas ierosināšanu, personu, kura savā vārdā ir vērsusies tiesā ar prasību, nevar uzskatīt par prasītāju. Līdzīgi tas attiecas arī uz personu, kura prasības pieteikumā ir norādīta kā atbildētājs. Tikai ar lēmuma pieņemšanu par civillietas ierosināšanu nodibinās attiecīgie procesuālie stāvokļi civillietā iesaistītajām strīda pusēm – prasītājam un atbildētājam. Šo apgalvojumu apstiprina arī juridiskajā literatūrā paustais uzskats, ka "visas civilprocesuālās tiesiskās attiecības rodas sakarā ar civillietas ierosināšanu".2

Lietas ierosināšanas stadijā, lai pieņemtu pozitīvu lēmumu par civillietas ierosināšanu, tiesnesim jāpārliecinās par visiem ar celto prasību saistītajiem subjektīvajiem un objektīvajiem priekšnoteikumiem. Jāvērtē, vai prasību iesniegusi tā persona, kuras tiesības un intereses ir aizskartas, viņas procesuālā rīcībspēja, attiecīgā strīda jurisdikcija, likumā noteiktie ierobežojumi un citi šķēršļi, kuri liedz vērsties tiesā ar noteikto prasību. Konstatējot neatbilstību prasības subjektīvajiem vai objektīvajiem priekšnoteikumiem, civillietu neierosina vai, ja konstatētie trūkumi ir novēršami, prasību atstāj bez virzības trūkumu novēršanai.

Līdz civillietas ierosināšanai attiecīgajā strīdā iesaistītās personas ir savstarpēji saistītas tikai ar pastāvošajām materiāli tiesiskajām attiecībām. Tiesību doktrīnā ir nostiprinājusies atziņa, ka "civiltiesību normās ir paredzētas indivīdu tiesības uz brīvprātības principiem veidot tiesiskās attiecības",3 taču, vienai personai (indivīdam) nepildot savus pienākumus vai radot aizskārumu otras personas tiesībām vai interesēm, šīs personas "subjektīvo tiesību īstenošana notiek procesuālajās tiesību normās noteiktajā kārtībā",4 iegūstot prasītāja procesuālo stāvokli prasībā pret atbildētāju kā subjektīvo tiesību aizskārēju tiesneša ierosinātā civillietā.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kristaps Mikoss
5. Novembris 2024 / 22:21
0
ATBILDĒT
Attiecībā uz manu otro jautājumu - manuprāt esoša CPL sistēma arī neļauj lietas dalībniekiem efektīvi vērsties pret prasītāja iniciatīvām aicināt vēl kādus līdzatbildētājus lietā un tad, ja līdzatbildētāji tomēr tika pieaicināti uz to atsaukties kā prasības noraidīšanas patstāvīgo pamatu .
(a) Par prasības t.sk. grozījumu pieņemšanu lemj tiesnesis, kurš/a iztiesā lietu un pretējās puses viedokli te nav jāpieprasa – kamēr nav tapis tiesneša lēmums par grozījumu pieņemšanu, atstāšanu bezvirzībā vai nepieņemšanu tie grozījumi nav civillietas materiālu sastāvdaļa un grozījumos norādītie atbildētāji nav atbildētāji. Pēc maniem novērojumiem pat tad, ja prasības grozījumus iesniedz tiesas sēdes laikā, vairākums tiesnešu neatļaus pretējai pusei ar tiem iepazīties un izteikt viedokli par to pieņemamību – vienkārši tāpēc, ka CPL neparedz prasības satura apspriešanu, kamēr tā nav pieņemta izskatīšanai.
(b) Tālāk – ja prasības grozījumi tika pieņemti, tiesnesis par šo jautājumu – vai persona ir/nav atbildētājs - ir jau nolēmis un būtu pārākā muļķība gaidīt, ka spriedumā viņš/a šīs domas mainīs. Visai dīvaini būt arī sagaidīt, ka šī iemesla ( vēlāk pieaicināts līdzatbildētājs ) dēl augstākas instances tiesa izspriestu lietu citādi. Ja reiz prasības pamats ir pierādīts, priekšmets – atbilstošs tas sakiet lūdzu kāda tāda iemesla dēl augstākas instances tiesai šo iepriekšējas instances spriedumu būtu jāatceļ? CPL 427 norādītie atpamati ir izsmeļoši
Vienlaikus es noteikti piekrītu autorei, ka līdzatbildētaju pieaicināšana apelācijas instancē nav pieļaujama. Bet tas būtība jau ir par to, ka apelācijā grozīt prasības pamatu nav briv’
Kristaps Mikoss
5. Novembris 2024 / 22:20
0
ATBILDĒT
Par pirmo jautājumu. Manuprāt, izņēmumiem jābūt OBLIGĀTI, it sevišķi tādu kategoriju lietās kur atbildētāju tīri praktisku iemeslu dēļ nevar noteikt prasības celšanas brīdī, jo prasītājam ir ierobežotas iespējas iegūt pilnīgu informācija par to personu, pret ko prasība ceļama, lai gan ir skaidrs, ka aizskārums ir noticis. Piemēram, preču zīmes (PZ) īpašnieks uzceļ prasību pret mazumtirgotāju pamatojoties uz to ka pēdējais laida preces ES tirgū bez PZ īpašnieka atļaujas; Taču vēlāk, pēc prasības pieņemšanas ( piem. no rakstveida paskaidrojuma &/ pretinieka pierādījumiem) uzzina, ka mazumtirgotājs nav šo preču pirmais importētājs, bet pircis šīs ( iespējams nelikumīgi ievestās) preces no kāda cita, piem. vairumtirgotāja, kas ir bijis pirmais šo preču ES importētājs. Skaidrs, ka PZ īpašnieka tiesību iespējamie aizskārēji dotajā gadījumā ir gan vairum- gan mazumtirgotājs. Lai labāk ilustrētu situācijas absurdumu pieņemsim, ka mūsu PZ īpašnieks-prasītājs arī noskaidroja, ka abiem varētu pat būt solidāra atbildība par PZ īp. nodarīto kaitējumu. Vai būtu pamatoti prasīt, lai PZ īpašnieks tagad rakstītu jaunu prasību pret vairumtirgotāju, apmaksātu vēlreiz valsts nodevu, sagaidītu lietas ierosināšanu ( 10 dienas) , tad sniegtu tiesai procesuālu lūgumu lietas apvienot (šo izlems apm. 1-3 mēnešu laikā no otrās lietas ierosināšanas, pie tam iespējams ka nevarēs rakstveida procesā bet vajadzēs rīkot sagatavošanas sēdi; turklāt nav izslēgts ka atbildētāji tiesneša lēmumu varētu pārsūdzēt ar blakus sūdzību, jo tā kā CPL 134.p. nav norādīts ka ‘tiesneša lēmums nav pārsūdzams”, bet gan “tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšan” tad šādu tiesas lēmumu var pakļaut augstākas instances vērtējumam vai tas kavē vai nekavē lietas virzību, sk. CPL 441(1) 2) un visbeidzot apvienotajā lietā sniegtu prasības grozījumus, lūdzot kaitējuma kompensāciju no abiem piedzīt solidāri ( uz šo lēmumu vēl 10 dienas).
Vai arī , pamatojoties uz procesuālās ekonomijas principu tomēŗ labāk atzīt, ka šādās situācijās ir pieļaujamā jauna līdz-atbildētāja iesaistīšana lietā.
Turklāt to, kas tad ir lietā aicināms par atbildētāju nevar skatīt atrauti no prasības pasīvā pamata (“t.i., atbildētāja darbība vai nolaidība, ar ko šīs tiesības traucētas” -. Bukovskis V. CpMGr 1933, 303.lpp.). Ja reiz CPL 74(3)3 līdz lietas izskatīšanas pēc būtības sākšanai pieļauj rakstveidā grozīt prasības pamatu, būtu visai savādi, ka grozīt var ne visu pamatu, bet tikai daļu no pamata, t.i. pārdefināt tik aktīvo un daļu no pasīvā elementa ( kas aizskāra – grozīt nedrīkst, bet ķā tas izpaudās – to lūdzu ) . Īpaši ņemot vērā ka pamata un priekšmeta grozīšanas pieļaujamība ir taisni pamatota ar procesuālās ekonomijas apsvērumiem
Kristaps Mikoss
5. Novembris 2024 / 22:19
0
ATBILDĒT
Paldies Jums par ļoti nozīmīga procesuāla jautājuma aktualizēšanu. Izlasot radās divi jautājumi autorei.
(1) vai Jūsuprāt no principa – “jaunu līdz-atbildētāju pieaicināšana pēc prasības pieņemšanas un lietas ierosināšanas nav iespējama” būtu pieļaujami kādi izņēmumi
un
(2) kādas Jūsuprāt ir sekas tam, ja tiesa ar lēmumu pieņem prasības grozījumus ar kuriem prasītājs pieaicinājis jaunus līdz-atbildētājus.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties