Šajā rakstā tiek apskatītas kontinentālās Eiropas un angloamerikāņu tiesību saimju galvenās iezīmes un sniegti piemēri un dati par to, kā kontinentālās Eiropas tiesību tradīciju ietekmē netiek pietiekami sekmēta jauno tehnoloģiju attīstība un tautsaimniecības izaugsme. Noslēgumā autors sniedz priekšlikumus, kā kontinentālās Eiropas tiesību saimes un Eiropas Savienības ietvaros Latvijas tiesībpolitikas veidotājiem būtu iespējams veikt vairākas izmaiņas regulējuma filozofijā, lai sekmētu ekonomikas attīstību.

Rietumu tiesību loka tiesību saimes

Rietumu tiesību loku pamatā veido divas tiesību saimes: kontinentālās Eiropas tiesību saime un angloamerikāņu tiesību saime. Kontinentālās Eiropas tiesību saimē ietilpst jurisdikcijas, kurās priekšroka tiek dota likumdevēja vai izpildvaras veiktai sistemātiskai, rakstiskai vispārējo tiesību kodifikācijai tiesību aktu veidā. Klasiski piemēri ir Rietumeiropas jurisdikcijas Vācija, Francija un Eiropas Savienība, tostarp Latvija. Savukārt angloamerikāņu tiesību sistēmā tiesības primāri veido tiesu prakse, nevis tiesību akti. Šajā sistēmā ietilpst Anglija un Velsa, un valstis, kur mūsdienu tiesību attīstība aizsākās Britu impērijas laikā, tostarp ASV (izņemot Luiziānas štatu), Austrālija, Kanāda (izņemot Kvebekas provinci).²

Angloamerikāņu tiesību pieeja aizsākās ar zemes īpašnieku aristokrātu un tirgotāju vēlmi izveidot tiesību sistēmu, kas aizsargātu viņu īpašumtiesības un līgumtiesības, vienlaikus ierobežojot karaļa iespējas iejaukties tirgū. Turpretim kontinentālās Eiropas pieeja sabiedrības regulēšanā sakņojās romiešu tiesībās un nostiprinājās līdz ar Lielo Franču revolūciju un Napoleona centieniem nostiprināt centralizētu valsti un noteikt tās ekonomisko politiku.