Šā raksta sagatavošanai tā autorei atsaucās vairāku mūsu kaimiņvalstu ievērojamākie tiesību teorijas mācībspēki: Dr. iur. Mindaugs Verbicks (Mindaugas Verbickas, Mīkola Romēra universitātes docents, Lietuva), Dr. iur. Gābriels Tavitss (Gaabriel Tavits, Tartu Universitātes profesors, Igaunija), Dr. iur. Tomāšs Gābrišs (Tomáš Gabriš, Trnavas Universitātes Juridiskās fakultātes Vēstures tiesību un juridiskās metodoloģijas katedras vadītājs, valsts un tiesību teorijas un vēstures pilntiesīgs profesors, Slovākija), Dr. iur. Marko Novaks (Marko Novak, Jaunās universitātes Eiropas Juridiskās fakultātes jurisprudences un konstitucionālo tiesību profesors, Slovēnija).

 Šajā apkopojumā tiks sniegts īss apskats par četru valstu (Lietuva, Igaunija, Slovākija, Slovēnija) tiesību teorijas mācības attīstību no 20. gadsimta sākuma līdz pat mūsdienu "karstajiem tematiem", kā arī piedāvāts iepazīties ar vērtīgākajām pēdējo gadu zinātniskajām publikācijām angļu valodā. Domājams, ka šajā rakstā rodamais tiesību teorijas attīstības raksturojums veicinās Latvijas un citu Eiropas valstu tiesību zinātnieku sadarbību un citējamību, veicinot mazo valstu solidaritāti plašajā tiesību zinātnes pasaulē.

Tiesību teorija – zinātniskā attīstība kopš 20. gadsimta sākuma

Slovākija

Čehoslovākijā pirms 1948. gada nebija bagātīgu tiesību teorijas tradīciju, kuras būtu iespējams atjaunot pēc 1989. gada. Starpkaru Čehoslovākijas tiesību teorija faktiski tika uztverta kā tiesību filozofija. Kā spilgtu šīs tendences piemēru var minēt grāmatu "Tiesību teorija", kuras autors 1936. gadā bija slavenais starpkaru normatīvists Františeks Veirs (František Weyr), kurš pasniedza Čehijas teritorijā (Brno). Viņš bija juridiskā normatīvisma piekritējs, un tādējādi viņa grāmata "Tiesību teorija" bija juridiskā normatīvisma uzskatu apkopojums. Normatīvisms komunistiskā režīma laikā tika asi kritizēts (tiesa gan, arī Rietumeiropā), un pat pēc 1989. gada nebija vēlmes atgriezties pie striktas normatīvisma teorijas.

1950. gadā tika publicēts Aržanova un Kečeksjana padomju mācību grāmatas¹ tulkojums, kas kalpoja par sākumpunktu tiesību teorijas attīstībai Slovākijā. Tas tika uzskatīts par visu tiesību nozaru abstrakciju un vispārinājumu, tādējādi sekojot gan padomju, gan agrākajam vācu paraugam. Tā tika un joprojām tiek uzskatīta par vispārīgu tiesību disciplīnu, kas atšķirama no speciālajām tiesību disciplīnām (kas aplūko atsevišķas tiesību nozares), kā arī no starpdisciplinārām disciplīnām – piemēram, tiesību vēstures vai tiesību filozofijas. Tā tika mācīta juridisko studiju pirmajā kursā, lai iepazīstinātu studentus ar vispārīgiem tiesību jēdzieniem, koncepcijām un institūtiem. Tādējādi tā bija sava veida juridiskās izglītības mugurkauls, uz kuru tālāk savos kursos balstījās speciālās juridiskās disciplīnas.

Tomēr pēc 1989. gada nenotika atgriešanās ne pie Veira, ne arī normatīvismam pretstatītās socioloģiski orientētās teorijas, ko pārstāvēja Jaroslavs Kallabs ("Ievads juridisko metožu studijās", 1920). Tā vietā ievērojamais čehu tiesību zinātnieks un politiķis Viktors Knaps pārstrādāja komunistisko tiesību teoriju jaunā mācību grāmatā ("Tiesību teorija", 1995), kas 90. gados kalpoja par pamatu Čehijas tiesību skolām. Tajā pašā laikā Slovākijā pirmo postkomunistisko Slovākijas tiesību teorijas mācību grāmatu² sarakstīja Jozefs Prusāks (Jozef Prusák) ("Tiesību teorija", 1995). Tā ir pamatakmens arī pašreizējām tiesību teorijas mācību grāmatām Slovākijā. Tomēr šī grāmata nebija atgriešanās pie starpkaru tiesību teorijas (caurstrāvotas ar normatīvisma vai socioloģisko tiesību filozofiju), bet gan tikai tīri abstrakta valsts un tiesību teorija ar nodaļām, kas vairāk vai mazāk līdzīgas mācību grāmatām pirms 1989. gada. Vienīgās izmaiņas: atteikšanās no jebkādiem metodoloģiskiem jautājumiem, kas iepriekš bija iekļauti padomju parauga mācību grāmatās, un sociālistiskā tiesiskuma jēdziena aizstāšana ar tiesiskuma jēdzienu. Līdz ar to tiesiskums līdzās pilsoniskās sabiedrības un pašpārvaldes problemātikai 90. gados bija vadošais temats Slovākijas prestižākajā juridiskajā žurnālā "Právny obzor" (Juridiskais apvārsnis).