Atskats 100 gadu pagātnē

Latvijas Civillikuma latviešu-vācu divvalodu izdevums¹ dod iespēju latviski nerunājošajiem detalizēti iepazīties ar šā kodeksa saturu. Tomēr Latvijas Civillikuma un tā nozīmes izpratnei nepietiek tikai ar tekstu – ir nepieciešams atskatīties 100 gadu pagātnē.

Neilgi pēc Latvijas valsts dibināšanas 1918. gadā sākās darbs pie jaunveidojamās tiesību sistēmas. Lai gan Satversmes projekts tika pabeigts samērā ātri un tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, bija jāpaiet diezgan ilgam laikam, lai savu ietvaru iegūtu civiltiesību regulējums. Latvijas Civillikumu pieņēma tikai 1937. gada 28. janvārī, gandrīz 20 gadus pēc valsts dibināšanas, un tas stājās spēkā 1938. gada 1. janvārī.²

Senators Augusts Lēbers un viņa dēls Dītrihs A. Lēbers

Arī Dītrihs A. Lēbers, kas 2003. gadā iedvesmoja Civillikuma pirmā latviešu-vācu divvalodu izdevuma veidošanu, ir dzimis Rīgā pirms aptuveni 100 gadiem – 1923. gada 4. janvārī. Un pirms gandrīz diviem gadiem pēc toreizējā Valsts prezidenta Egila Levita uzaicinājuma daži no mums Rīgas pilī atzīmēja profesora Lēbera 100. dzimšanas dienu un aktīvi palīdzēja organizēt svinības.³

Prof. Dr. iur. Dītrihs A. Lēbers (Dietrich A. Loeber, 1923–2004) bija senatora Augusta Lēbera (August Loeber, 1865–1948) dēls. Vācbaltieši Lēberi – gan tēvs, gan dēls – ir cieši saistīti ar Latvijas Civillikumu.⁴ Kā trešās un pēdējās likumdošanas komisijas loceklim no 1933. līdz 1936. gadam A. Lēberam bija izšķiroša loma Latvijas Civillikuma izstrādē. Tāpat kā vēl vienam vācbaltietim Herbertam Ēlersam (Herbert Ehlers, 1882–1960), kurš kā Kodifikācijas nodaļas vadītājs darbojās gan Tieslietu ministrijā, gan Saeimā.⁵

Savukārt D.A. Lēbers bija tas, kurš padomju okupācijas laikā uzturēja dzīvas atmiņas par Latvijas Civillikumu.⁶ Papildus dažādām publikācijām tieši viņš no jauna iepazīstināja Latvijas juristus ar viņu pašu Civillikumu, pēc valsts neatkarības atgūšanas uzstājoties Pasaules latviešu juristu 1.