Par personības jēdzienu likumā
Laila Grāvere, LU Juridiskās fakultātes studente, pedagoģijas maģistre, — "Latvijas Vēstnesim"
Pašreiz, kad tiek izstrādāts jauns Kriminālprocesa likums, būtu lietderīgi pievērsties arī likuma terminu semantiskajam tulkojumam.
Jaunais Kriminālprocesa likums, domājams, skars arī citus normatīvos aktus, kas attiecas uz šo tiesību sfēru, tādēļ vienlaikus varētu apsvērt nepieciešamību izdarīt arī citus labojumus. Par normatīvo aktu jēdzienu semantiskā tulkojuma nepieciešamību daudz rakstīts, runāts un spriests, tomēr vajadzīgais darba apjoms vēl paliek plašs un nav tik viegli aptverams.
Likumos lietoto terminu tulkojuma sakarā uzmanību saista jēdziens "personība", kura saturs gan likumā, gan praksē tiek saprasts dažādi.
Ar gandarījumu jāatzīst, ka šī termina lietošanai ir tendence sarukt. No Latvijas Kriminālprocesa kodeksa, kura redakcija stājās spēkā vienlaikus ar Krimināllikumu, tika izslēgta 339.panta 5.punkta prasība, ka spriedums kasācijas instances tiesā atceļams, ja noteiktais tiesas spriedums neatbilst nozieguma smagumam un notiesātā personībai. Termina lietošana izzūd arī no Latvijas augstskolu juridisko mācībspēku sastādītās mācību literatūras. Tas tiek aizstāts ar šī jēdziena semantisko tulkojumu.
Tomēr termins vēl saglabājies Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 72.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.