Aivars Maldups, Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas valsts sekretārs

1. Latvijas Tieslietu ministrijas statuss

LR Ministru kabineta (MK) 1994.gada 4.janvāra noteikumu nr.5 “Par ministriju iekārtu” 1.punkts nosaka, ka “Ministrija ir valsts centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību MK realizē Satversmē un likumos noteiktās funkcijas un uzdevumus”. Tātad MK funkcijas un uzdevumi tiek sadalīti starp ministrijām, kuras arī nodrošina to realizāciju. Līdz ar to katrai no LR 12 ministrijām ir sava īpaša vieta valsts pārvaldes sistēmā, ko raksturo tās funkcijas un uzdevumi.

Lai gan Tieslietu ministrija, tāpat kā citas ministrijas, arī ir centrālā izpildvaras iestāde, tās vieta un loma valsts varas iestāžu sistēmā ir īpatnēja, nevienai citai valsts pārvaldes jomai neraksturīga.

2. Galvenie uzdevumi

Salīdzinoši ar citām valsts pārvaldes iestādēm, kuru darbības mērķus bieži nosaka viens vai dažādi normatīvie akti, Tieslietu ministrijas funkcijas un uzdevumi ir reglamentēti ap 100 normatīvajos aktos:

— Likumā “Par tiesu varu”;

— Latvijas Civilprocesa kodeksā;

— Latvijas Kriminālprocesa kodeksā;

— Likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”;

— Likumā “Par arhīviem”;

— Zemesgrāmatu likumā;

— Likumā “Par civilstāvokļa aktiem”;

— Civillikumā;

— Notariāta likumā;

— Advokatūras likumā;

— Likumā “Par reliģiskajām organizācijām”;

— Likumā “Par Uzņēmumu reģistru”;

— Likumā “Par Valsts zemes dienestu” utt.

Un tikai maza daļa ir to funkciju, kuras piešķīris Ministru kabinets. Lielāko daļu funkcijas ir noteicis likumdevējs. Līdz ar to ministrija šīs savas funkcijas nepilda caur MK, bet tieši mijiedarbojoties ar parlamentu (kā, piemēram, tiesnešu izvirzīšana apstiprināšanai, juridisko slēdzienu sagatavošana par parlamenta komisiju izstrādātajiem likumprojektiem u.tml.) un tiesām.

Tāpat ir daudz ar likumu ministrijai uzdotu funkciju, kuras jāveic, nodrošinot dažādas fizisko personu intereses — kā, piemēram, civilstāvokļa aktu reģistrācijas organizēšana, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reģistrēšana, zemesgrāmatu darba organizēšana u.t.t.

Analizējot ministrijas dažādās funkcijas un uzdevumus, iezīmējas trīs svarīgākās funkciju grupas: tieslietas; funkcijas, kuras sistītas ar likumdošanu; funkcijas, kuras saistītas ar dažādu reģistru darbību. Mazliet par šīm trijām funkciju grupām.

2.1. Tieslietas

Šī funkciju grupa izriet no likuma “Par tiesu varu” un ir pamatā ministrijas nosaukumam. Saskaņā ar minēto likumu Tieslietu ministrija likumos noteiktajos ietvaros realizē apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu organizatorisko vadību, proti:

1) izraugās kandidātus apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu amatam;

2) izvirza priekšlikumus par tiesas piesēdētāju vēlēšanām;

3) izstrādā apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darba organizācijas noteikumus;

4) veic uzraudzību pār apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darba organizāciju;

5) organizē apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darbinieku kvalifikācijas celšanu;

6) izraugās kandidātus tiesu izpildītāju amatam;