JURISTA VĀRDS Nr. 24 (66)

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns:

Tiesu pašpārvaldes jomā — daudz darāmā

Latvijas Tiesnešu biedrība, kurā ir apvienoti vairāk nekā puse no Latvijas tiesu tiesnešiem, ir profesionāla tiesnešu organizācija. Tās uzdevumos ietilpst tiesu varas un tiesu prestiža nostiprināšana.

Līdz ar to ir saprotami, ka šajā sanāksmē apspriežamie jautājumi galvenokārt ir saistīti ar tiesu varu un tās prestižu.

Presē bieži tiek publicēti Sabiedriskās domas izpētes centra veiktie aptaujas dati par uzticēšanos dažādām valsts varas un pārvaldes institūcijām, tajā skaitā arī tiesām. Diemžēl jāteic, ka tiesas atrodas šīs aptaujas tabulas lejasdaļā — kopā ar Saeimu, MK, policiju un muitu — institūcijām, kuru reitings sabiedrības skatījumā ir viszemākais. Pēdējo nedēļu notikumi, es domāju, krimināllietas ierosināšana par kukuļņemšanu pret vienu no Valmieras rajona tiesnešiem, nepietiekami argumentēta un pārliecinoša lēmuma pieņemšana, grozot drošības līdzekli tiesājamajam t.s. Laventa krimināllietā, kas sabiedrībā izsauca neizpratni un dažādus pieņēmumus, tiesas prestižu acīmredzot padarīs vēl zemāku.

Vai kritika, ko šobrīd izsaka tiesām, ir pamatota, un kas būtu mums darāms, lai celtu tiesas prestižu sabiedrībā? Šie ir galvenie jautājumi, uz kuriem mums šodien ir jāmēģina atbildēt. Lai to varētu izdarīt, ir svarīgi, cik mēs katrs esam gatavi objektīvi un atklāti par to runāt, izvērtēt cēloņus un mēģināt atrast konstruktīvu problēmas risinājumu.

Tiesām tiek izteikti pārmetumi korumpētībā, gļēvumā, neprofesionālismā un citur, kas bez jebkādas analīzes tiek vispārināti, vairākkārt atkārtoti un pasniegti kā pierādīti un vispāratzīti fakti. Tomēr neviens no piemēriem, kurus parasti min, kritizējot tiesas, sākot no Vidauska lietas un beidzot ar Rubika lietu, nav rūpīgi analizēti un tiesai izteiktajiem pārmetumiem trūkst argumentācijas un pamatojuma. Dīvaini ir arī tas, ka pašreiz steigā gatavotie grozījumi likumā “Par tiesu varu” top bez nopietnas argumentācijas un problēmas izpētes, nav pat visvienkāršākās tiesu darba analīzes, lai izdarītu secinājumus par principiālu grozījumu nepieciešamību tiesību normās, kas regulē tiesas procesu un tiesnešu neatkarību. Un nav īsti skaidrs, kas ir jādara. Drudžaini tiek meklēti līdzekļi ātrai problēmas atrisināšanai, neiedziļinoties cēloņos un apstākļos, kas varētu to radīt.

Arī mana pārliecība ir tāda, ka Latvijas tiesu sistēmā ir daudz kas jāgroza un jāpārveido, tomēr man nav pieņemams veids, kā tas tiek darīts. Līdz šim visās notikušajās tiesnešu konferencēs, Tiesnešu biedrības rīkotajos pasākumos, dažāda līmeņa tiesu priekšsēdētāju sanāksmēs galvenokārt tika runāts par tām problēmām, kas traucē normālu tiesas darbu. Tiesnešu izteiktie priekšlikumi valdībai un likumdevējiem ir palikuši bez jebkādas atbildes. Šī gada pavasarī tiesnešu konferences laikā izteiktais priekšlikums par tiesnešu pensijas jautājuma atrisināšanu likās nenokārtojama problēma līdz brīdim, kad tika ierosināta krimināllieta pret vienu no tiesnešiem par kukuļņemšanu. Tikai pēc šī notikuma premjerministrs paziņoja, ka tiesnešu algu paaugstināšana un pensiju jautājuma atrisināšana valsts budžetam problēmas neradīs. Rodas iespaids: tādā veidā mēs cenšamies cīnīties tikai ar sekām, bet ne ar cēloņiem, kas rada šīs sekas. Acīmredzot ir jāgaida kādi citi notikumi, kas pievērsīs sabiedrības un valdības uzmanību, lai atrisinātu tiesu varas problēmas. Tomēr tas nav lētākais un gudrākais risinājums.

Ja mēs nopietni vēlamies atrisināt tiesu varas problēmas, tad vispirms būtu svarīgi noskaidrot, ko tad īsti gribam panākt, kas ir par cēloni tiesu zemajam prestižam. Vai tā ir tiesu sistēmas vai procesuālo normu nepilnība, vai darba organizācijas trūkumi, vai tiesnešu kvalifikācija un profesionālās īpašības. Ja patiesi pastāv krīze tiesu sistēmā, tad tā nav atrisināma ar īslaicīgiem un nepārdomātiem paņēmieniem (kā, piemēram, atteikties no tiesnešu apstiprināšanas amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai tiesnešu atbildības principu pārskatīšanu). Tādā gadījumā ir nepieciešama konkrēta programma krīzes pārvarēšanai, konkrēts izpildītājs un valdības atbalsts, jo tiesu sistēmas stiprums vai vājums, arī tiesnešu kadru izvēles politika lielā mērā ir atkarīga no valsts budžeta un prioritātēm. Pretējā gadījumā šī būs kārtējā sanāksme, kad viss beigsies tikai ar pārrunām.

Bez programmas, kas veicama ar valdības atbalstu, ir vesela virkne jautājumu, kuri risināmi ar mūsu, katra tiesas kolektīva, Tiesnešu biedrības spēkiem. Tāpēc es gribētu izteikt savu viedokli par atsevišķiem jautājumiem, kuru risinājums ir atkarīgs no mūsu morāles un principialitātes.

Sabiedrības viedoklis par tiesām lielā mērā ir atkarīgs no masu medijos paustās informācijas, tā ir šodienas realitāte, ar kuru jārēķinās. Demokrātijas apstākļos sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju, tajā skaitā arī par tiesu darbu. Mēs bieži vien neesam apmierināti ar informāciju, kas raksturo tiesas darbu, ar tās objektivitāti un kvalitāti, esam pārsteigti par diletantismu un juridisko analfabētismu, kas bieži vien izskan radio, televīzijā un dažādos laikrakstos. Tomēr mēs ignorējam faktu, ka tieši masu mediji ir tās institūcijas, kurām sabiedrība visvairāk uzticas.