Par sabiedrības ietekmi uz publisko tiesību subjektiem un to lēmumiem
Silvija Meiere, Latvijas Universitātes lektore, doktorante, — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
Tā kā jautājums par sabiedrības līdzdalību un tās ietekmi uz publisko
tiesību (publiskās varas) subjektu lēmumiem Latvijā pēdējā laikā ir ieguvis
īpašu skanējumu, šā raksta galvenais mērķis ir noskaidrot, kāds tad īsti ir
sabiedrības līdzdalības mērķis, kādos gadījumos tā ir nepieciešama
pārvaldes vai administratīvā procesa sastāvdaļa, ciktāl sabiedrība var
ietekmēt publiskās varas subjekta lēmumu, cik brīvs savā izvēlē, pieņemot
ar vidi saistītu lēmumu, ir publiskās varas subjekts.
Sabiedrības līdzdalība ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā. Idejas attīstība
Viens no būtiskākajiem cilvēces attīstības pavērsieniem divdesmitajā gadsimtā ir cilvēktiesību un vides atzīšana par pamatvērtībām.
Tas, ko mēs, atrodoties uz 21.gadsimta sliekšņa, saprotam ar vidi, ir kas vairāk nekā tikai dabas un kultūras vērtības. Mūsdienās vides problēmas skar kā ikvienu indivīdu atsevišķi, tā arī visu sabiedrību kopumā. Vides degradācija un darbības, kas to izsauc, var atstāt iespaidu ne tikai uz cilvēka veselību un labklājību, bet arī uz ekonomiku un dzīves kvalitāti vispār. Tāpēc vide šobrīd ir kļuvusi kā par sabiedrisko interešu, tā arī par personas subjektīvo tiesību aizsardzības kritēriju.
Jaunas cilvēka un vides attiecību izpratnes veidošanā īpaši nozīmīgas ir divas ANO konferences — 1972.gada Stokholmas konference, kurā pirmo reizi globālā mērogā vides aizsardzība tika saistīta ar cilvēktiesībām, atzīstot, ka cilvēka pamattiesības ir arī tiesības uz labvēlīgu dzīves vidi un ka vide ir resurss — kopīgs visiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
