Par Latvijas krimināllikumu

Prof.Dr.habil.iur. ULDIS KRASTIŅŠ,

LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs, - "Latvijas Vēstnesim"

1990.gada beigās sāktais darbs pie jauna Latvijas krimināllikuma izstrādāšanas devis pozitīvu rezultātu. 1998.gada 17.jūnijā Saeima pēc vairākkārtējas krimināllikuma projekta izskatīšanas to pieņēmusi par likumu. Valsts prezidents jauno krimināllikumu "Latvijas Vēstnesī" izsludinājis 1998.gada 8.jūlijā. Krimināllikuma spēkā stāšanās laiks un tā piemērošanas nosacījumi tiks paredzēti īpašā likumā.

Jaunajam krimināllikumam nav saglabāts patreiz spēkā esošā atbilstošā likuma nosaukums — "Latvijas kriminālkodekss". Jaunais likums nosakts par "Krimināllikumu", ievērojot galvenokārt to, ka Latvijas 1937.gada "Civillikums" tika atjaunots ar tādu pašu nosaukumu kā pirmskara Latvijā. Tātad domāts par svarīgāko kodificēto likumu vienveidīgu nosaukumu ieviešanu.

Izstrādājot jaunā krimināllikuma projektu, tika izmantotas daudzas spēkā esošā Latvijas krimināllikuma (turpmāk LKK) juridiskās nostādnes, ievērots pirmskara Latvijas Sodu likums, tika izpētīta Eiropas valstu kriminālās likumdošanas pieredze (Vācijas, Zviedrijas,Dānijas,Francijas, kā arī Krievijas Federācijas), izpētīti Lietuvas un Igaunijas kriminālkodeksu projekti. Krimināllikumā iestrādāta ne viena vien krimināltiesību teorijas atziņa. Tika ievēroti Rietumeiropas valstu tiesību ekspertu ierosinājumi un piezīmes, kā arī krimināllikuma projektā iestrādāti pašmāju krimināltiesību speciālistu priekšlikumi.

Šajā rakstā domāts kaut nedaudz iepazīstināt ar izmaiņām, arī ar jaunām atziņām, kas izmantotas, izstrādājot Kriminālikuma vispārīgo daļu, kurā reglamentēts kriminālatbildības pamats, noziedzīga nodarījuma un soda vispārīgie noteikumi. Tie ir kopīgi noteikumi, kuri attiecas vai nu uz visiem noziedzīgiem nodarījumiem vai uz kādu noziedzīgu nodarījumu grupu, par kuriem kriminālatbildība noteikta Krimināllikuma sevišķajā daļā.

Krimināllikumā saglabāts tradicionālais normu sadalījums vispārīgajā un sevišķajā daļā. Krimināllikuma pantu numerācija abām likuma daļām tāpat kā patreiz ir vienota no sākuma līdz beigām.

Krimināllikuma vispārīgās daļas sistēmā nav izdarītas lielas izmaiņas. Tajā ir pavisam 7O panti (par 7 pantiem vairāk, salīdzinot ar spēkā esošo LKK). Vispārīgajā daļā ir šādas nodaļas: vispārīgie noteikumi, noziedzīgs nodarījums, apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, sods, soda noteikšana, atbrīvošana no kriminālatbildības un soda, nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības un medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi. Tātad no jauna nākusi klāt nodaļa, kurā reglamentētas nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības.

Vispārīgajā daļā nav saglabātas tādas normas, kā sevišķi bīstama recidīvista institūts, sprieduma izpildīšanas atlikšana, normas, kas paredzēja tādus soda veidus, kuri jaunajā likumā vairs nav – nometinājums un izsūtījums, atbrīvošana no amata, sabiedruiskais nopēlums, noziegumus izdarījušo karavīru nosūtīšana uz disciplināro bataljonu, vecāku tiesību atņemšana, militāro dienesta pakāpju un speciālo nosaukumu, kā arī ordeņu, medaļu, goda rakstu un nosaukumu atņemšana.

Krimināllimkums sākas ar normu, kurā izteikts kriminālatbildības pamats: pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) npziedzīga nodarījumavai aiz neuzmanības izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Tādējādi krimināllikumā ieviests citādāks kriminālsodāmo tiesībpārkāpumu apzīmējums – noziedzīgs nodarījums agrākā visu aptverošā nozieguma vietā. Jāatzīmē, ka šis jauninājums ir patapināts no Sodu likuma. Kriminālatbildības pamata definīcijā nav norādes uz nodarījuma bīstamību kā lieku, jo tāpat saprotams, ka noziedzīgs nodarījums ir sabiedriska parādība un bīstamība nav raksturīga vienīgi kriminālsodāmam tiesībpārkāpumam. Par kriminālsodāma nodarījuma bīstamību nekādu šaubu nav.

Tā paša panta 2.daļā ietverts konstitucionāls princips, ka nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nevienam nedrīkst uzlikt kriminālsodu citādi kā ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu.

Vispārīgās daļas otrā nodaļa — "Noziedzīgs nodarījums", sākas ar noziedzīga nodarījuma jēdziena formulējumu: par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods (6.panta 1.daļa). Šā panta 2.daļā pateikts, ka nav atzīstama par noziedzīgu nodarījumu darbība vai bezdarbība, kam ir šajā likumā paredzēta nodarījuma sastāva pazīmes, bet kas izdarītas apstākļos, kuri izslēdz kriminālatbildību.

No minētā Krimināllikuma 6.panta satura redzams, ka nav saglabāts tāds kriminālatbildību izslēdzošs apstāklis kā nodarījuma mazsvarīgums (spēkā esošā LKK 7.panta 2.daļa). Tāds darbības vai bezdarbības apzīmējums tika atzīts par pārāk nenoteiktu vērtējuma jēdzienu

Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, paredzēti: atsevišķā vispārīgās daļas nodaļā (3.nodaļa), dažās vispārīgās daļas normās (labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas (16.pants), atbrīvošana no kriminālatbildības (58.pants), kā arī dažos sevišķās daļas pantos (piemēram, 324.pantā — kukuļdevēja un kukuļošanas starpnieka atbrīvošana no kriminālatbildības, 235.pantā — personas atbrīvošana no kriminālatbildības par ieroča, munīcijas, sprāgstošu vielu un speciālā līdzekļa izgatavošanu, iegādāšanos, nēsāšanu un glabāšanu, ja šie priekšmeti nodoti labprātīgi u.c.)

Svarīgi atzīmēt, ka normas, kurās formulēts kriminālatbildības pamats (1.