Komentāri. Skaidrojumi. Viedokļi

Turpinājums

no 1.lpp.

Projekts un tā nostādnes regulāri iztirzātas katedras organizētajās zinātniskajās konferencēs, kuras notiek katru gadu. Projekta normu apspriešanā un analīzē tika iesaistīti arī juridiskās fakultātes studenti. Vairāki mācībspēki jau kopš 1991.gada aktīvi piedalījušies projekta izstrādes darba grupas sastāvā.

1995.—1996.gadā darba grupa ar Ģenerālprokuratūras pārstāvju aktīvu piedalīšanos izstrādāja Krimināllikuma projekta trešo variantu, vispusīgi izanalizējot visas izteiktās kritiskās piezīmes. 1996.gada jūlijā sagatavoto projektu LR Tieslietu ministrija iesniedza Ministru kabinetam, kurš to akceptēāja un nolēma nosūtīt Saeimas izskatīšanai. Jāuzsver, ka, apspriežot projektu, Ministru kabinets pieņēma principiālu lēmumu trijos jautājumos, par kuriem darba grupai un Ģenerālprokuratūrai bija dažādi viedokļi, — par nāvessodu, kurš pretēji darba grupas priekšlikumam kā soda veids tika saglabāts projektā un, kā zināms, izsauca plašas debates Saeimā, izskatot projektu trešajā lasījumā; par 14 gadu vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība, pretēji darba grupas priekšlikumam noteikt to no 15 gadiem; par soda veida — militārpersonas nosūtīšanu uz soda rotu — izslēgšanu no projekta pretēji Ģenerālprokuratūras ierosinājumam.

Saeimā Krimināllikuma projekts tika konceptuāli atbalstīts 1997.gada februārī, izskatot to pirmajā lasījumā. Otrajā lasījumā Saeima apsprieda projektu tā paša gada septembrī. Visu šo laiku turpinājās darbs Krimināllikuma pilnveidošanā. Par to liecina apstāklis, ka pēc projekta izskatīšanas otrajā lasījumā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā (par projektu atbildīgā Saeimas komisija) bija saņemts, apspriests un iesniegts Saeimas izskatīšanai projekta trešajā lasījumā 1998.gada maijā apmēram 900 priekšlikumu. Ierosinājumi izdarīt grozījumus projektā vēl tika saņemti, to gatavojot otrreizējai caurlūkošanai trešajā lasījumā šā gada jūnijā, lai gan tad galvenais uzdevums bija tikai viens — izlemt jautājumu, vai saglabāt Krimināllikumā nāvessodu vai atteikties no tā. Nāvessods Krimināllikumā atstāts (par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos), neraugoties uz to, ka Ministru kabinets savu nostāju jau bija mainījis, atzīstot, ka Latvijā ratificējams atbilstošs Eiropas Padomes dokuments, kas nepieļauj nāvessoda piemērošanu miera laikā.

Krimināllikums izstrādāts, izmantojot kā paraugu gan pagaidām vēl spēkā esošo KK ar tajā izdarītajiem grozījumiem un Latvijas Republikas 1933.gada Sodu likumu, gan ārvalstu (galvenokārt tādu Eiropas valstu kā Vācijas, Zviedrijas, Dānijas) kriminālās likumdošanas aktus. Diemžēl Krimināllikuma projekta izstrādātājiem viņu ierobežoto iespēju dēļ nebija pieejams jaunais (1994.gada) Francijas Kriminālkodekss un ar to saistītie normatīvie akti. Visai maz informācijas tika iegūts par kriminālās likumdošanas attīstību Igaunijā, kur, tāpat kā otrā mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, jauns kriminālkodekss vēl nav pieņemts.

Par Krimināllikuma pamatu lielā mērā var uzskatīt 1933.gada Sodu likumu. Šāda attieksme atbilst neatkarīgās Latvijas deviņdesmito gadu likumdošanas praksei. Ar Sodu likumu saskaņoti principiālie jautājumi, kas attiecas uz Krimināllikuma saturu, — gan par vainas formām, līdzdalības jautājumiem, fiziskas personas atbildību juridiskas personas lietās, naudas soda piemērošanu un aizstāšanu, gan par noziedzīgiem nodarījumiem pret personu, pret īpašumu, valsts institūciju dienestā utt. Tomēr, aplūkojot Krimināllikuma tekstu, nav grūti pamanīt, ka visvairāk līdzības jaunajam likumam ir ar spēkā esošo KK. No tā pārņemts likuma normu iedalījums Vispārīgajā un Sevišķajā daļā, kā arī atsevišķo nodaļu un pantu nosaukumu lielākā daļa. Tādējādi nav mainīta KK struktūra un likuma normu ārējais noformējums. KK ņemts vērā, veidojot arī jauna likuma normas pēc to būtības. Krimināllikumā iekļauti gandrīz visi tie panti, ar kuriem pēdējos gados papildināts KK vai kuros izdarīti grozījumi.