Komentāri. Skaidrojumi. Viedokļi

Dr.iur. Andrejs Vilks, Kriminoloģisko pētījumu centra vadītājs

Referāta tēzes Tieslietu ministrijas rīkotajā seminārā "Cilvēktiesību standartu realizācija kriminālsodu izpildē" 1998.gada 15. septembrī

Postpenitenciārā palīdzība personām, kuras ir izcietušas brīvības atņemšanas sodu, nav mazāk svarīga problēma kā pārējās, kas ir saistītas ar soda brīvības atņemšanas izpildi, piemēram, tiesu un administratīvo institūciju lomas paaugstināšana kriminālsodu izpildē un cilvēktiesību standartu realizācija; soda - brīvības atņemšanas — nodrošināšana dažāda režīma cietumos; notiesāto personu resocializācijas pasākumu pilnvērtīga realizācija un labošana.

Zināmā mērā varētu atzīt: ja valstī tiktu konsekventi īstenota krimināltiesiskā problēma, kurā būtu ietverti cilvēktiesību standarti, sodi, tai skaitā brīvības atņemšana spētu sasniegt galvenos un būtiskākos soda mērķus - labot personas, kas ir izdarījušas noziegumus, tās resocializēt un iekļaut sabiedrībā, tad pēdējais postpenitenciārās palīdzības posms būtu gandrīz nosacīts vai tikai formāls. Atbrīvoto no cietuma vajadzētu nodrošināt ar dzīvojamo platību, apgādāt ar darbu, kas atbilst interesēm un kvalifikācijai, atjaunot labvēlīgos sociālos kontaktus un attīstīt nepieciešamo sociāli labvēlīgo saskarsmi.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas brīvības atņemšanas vietās - cietumos — ir pabijuši un arī pašreiz tur atrodas vairāk nekā pārdesmit tūkstošu cilvēku. (Salīdzinoši apmēram pāris vidēja apdzīvotības līmeņa Latvijas pilsētas.) Neapšaubāmi, Latvijai tas ir augsts un pat ļoti augsts rādītājs. Eiropas valstīs jau sen neatļaujas lielāko daļu noziegumus izdarījušo personu izolēt, pāraudzināt cietumos. It īpaši uz tik ilgstošiem brīvības atņemšanas termiņiem, kādi tie ir pie mums. Pārāk dārgi tas iznāk materiālā un morālā izteiksmē.

Atcerēsimies pietiekami senās kriminoloģiskās atziņas, - kāpēc cilvēki izdara noziegumus? Kādi ir noziedzības cēloņi un veicinošie apstākļi? Un, galu galā, tieši kādi faktori nosaka noziedzības augsto vai zemo līmeni. Tie ir: sociāla nevienlīdzība; bezdarbs; sociālā spriedze un cilvēku atsvešinātība no sabiedrības; niecīgie ienākumi un nabadzība; izglītības un audzināšanas sistēmas vērtību devalvācija; kriminālā vērtības un pretsabiedriskās subkultūras intervence, individuālās un sabiedriskās apziņas deformēšana u.c.

Personas, kuras tiek atbrīvotas no cietumiem, nenokļūst sterilā krimināli imūnā vidē. Ar zināmu noziedzīgu pieredzi un kriminālo "augstskolu" zinībām personas, kas atbrīvotas no cietuma, labākā gadījumā nokļūst pēc satura analoģiskā vidē kā pirms noziegumu izdarīšanas. Shematiski minēto kriminalizācijas procesu var atainot šādi (sk. 1.zīm.).

Kāda ir postpenitenciārā palīdzība, kāda ir tās būtība un saturs? Kādas ir formas un, galvenais, kāda ir šīs palīdzības rezultativitāte?

Īstenojot Noziedzības novēršanas valsts programmu, kas apstiprināta Ministru kabinetā 1998.gada 14.janvārī (p. 4.3. un 4.5.), ar Ministru prezidenta 4.marta rīkojumu nr.61 ir izveidota darba grupa "Sodu izcietušo personu sociālās rehabilitācijas valsts koncepcijas" izstrādei. Darba grupā ir speciālisti no Iekšlietu, Tieslietu, Labklājības un citām ministrijām.

Ir sagatavots sodu izcietušo personu sociālās rehabilitācijas valsts koncepcijas projekts.

Sociālā rehabilitācija tiek formulēta kā pasākumu komplekss, kas vērsts uz sodu izcietušās un no cietuma atbrīvotās personas sociālās funkcionēšanas spēju un iemaņu atjaunošanu un uzlabošanu, pozitīvā sociālā statusa un lomas atgūšanu, orientēta uz integrāciju sabiedrībā. Sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums aptver fizisko, intelektuālo, psihisko un profesionālo spēju un iemaņu atjaunošanu un normālu dzīves stāvokļa, sociālā statusa atjaunošanu.

Katru gadu valstī no cietumiem tiek atbrīvoti vairāk nekā divarpus tūkstoši notiesāto. Kad valstī tiek pieņemts likums par amnestiju, realizējot minēto tiesisko aktu, atbrīvoto skaits no brīvības atņemšanas iestādēm pārsniedz pat trīs tūkstošus cilvēku. Šī ir specifiska cilvēku grupa, personas, kas ir izdarījušas noziegumus un savu darbību vērsušas pret valsti, sabiedrību un citiem cilvēkiem, zināmā mērā apguvušas kriminālā aroda "augstskolu".