Komentāri. Skaidrojumi. Viedokļi
Par būtiskajiem grozījumiemLatvijas Kriminālprocesa kodeksā
Vija Jākobsone,
Kriminālprocesa kodeksa projekta izstrādāšanas grupas vadītāja,
Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
Nobeigums. Sākums "LV" 19.11., Nr.345/346
8. Kriminālspriedums, tā spēkā stāšanās
Latvijas Kriminālprocesa kodeksa (KPK) 300. pants papildināts ar 7. punktu, kur noteikta sprieduma taisīšanas kārtība, ja persona atzīta par ierobežoti pieskaitāmu un tai saskaņā ar Krimināllikuma 68. pantu piemērojams medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis.
No šā panta izslēgts 9. punkts, kas paredzēja sabiedrisko organizāciju vai darba kolektīvu lūgumu apmierināšanu par notiesātā nodošanu pāraudzināšanai un labošanai.
Latvijas KPK 304. pantā noteikta kārtība, kādā tiesa taisa notiesājošu spriedumu, nepiespriežot sodu atbilstoši Krimināllikuma 58. panta nosacījumiem, kas paredz personas atbrīvošanu no soda. 305. pantā noteikts, kādus jautājumus tiesa izlemj, piemērojot nosacītu notiesāšanu (notiesātajam uzliekamie pienākumi un viņa uzvedības pārraudzība), bet 306. pantā noteikta sprieduma taisīšana, atbrīvojot nepilngadīgo no soda un piemērojot Krimināllikuma 66. pantā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Saskaņā ar grozījumiem Latvijas KPK 312., 314. un 315. pantā turpmāk spriedumā būs jānorāda personas vārds, uzvārds un personas kods.
Latvijas KPK 357. pantā precizēta kriminālsprieduma likumīgā spēkā stāšanās kārtība. Pirmās instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzēšanai (protesta iesniegšanai) apelācijas vai kasācijas kārtībā paredzētā termiņa izbeigšanās, ja spriedums nav pārsūdzēts. Apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzēšanas (protesta iesniegšanas) kasācijas kārtībā paredzētā termiņa izbeigšanās, ja spriedums nav pārsūdzēts. Ja kasācijas sūdzība vai protests ir iesniegti, tad spriedums stājas likumīgā spēkā pēc lietas izskatīšanas kasācijas instances tiesā, ja tā spriedumu nav atcēlusi.
358. pants nosaka pirmās instances, apelācijas un kasācijas instances tiesas lēmumu spēkā stāšanās kārtību. 359. pants nosaka Latvijas tiesu likumīgā spēkā stājušos spriedumu un lēmumu obligātumu visiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, amatpersonām un citām personām. Latvijas KPK 360. pants sīki reglamentē likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu un lēmumu izpildes kārtību. Spriedumu nodod izpildei pirmās instances tiesai, pievienojot tam apelācijas un kasācijas instances spriedumu vai lēmumu, ja tādi šajā lietā taisīti.
Attaisnojošs spriedums, tiesājamo no soda atbrīvojošs spriedums un nosacītas notiesāšanas spriedums jāizpilda nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas daļā par tiesājamā atbrīvošanu no apcietinājuma, kā arī mājas aresta un policijas uzraudzības.
KPK 365. pantā noteikta procesuālā kārtība, kādā saskaņā ar Krimināllikuma 61. un 65. panta trešo daļu notiesāto var nosacīti atbrīvot no soda pirms termiņa. Izlemjot šādu jautājumu, tiesa notiesātajam var uzlikt kādu no Krimināllikuma 55. pantā paredzētajiem nosacījumiem. 370. pantā noteikta kārtība, kādā tiesa atceļ savu lēmumu, ja nosacījumi netiek pildīti. Ja tiesa noraida iesniegumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, iesniegumu var atkārtoti iesniegt pēc sešiem mēnešiem.
Saskaņā ar grozījumiem Latvijas KPK 367.1 pantā sprieduma izpildīšanas laikā tiesa pēc ģenerālprokurora iesnieguma izņēmuma gadījumā var samazināt sodu, ja notiesātā persona būtiski palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziegumu.
372. pants nosaka jautājumu izlemšanas kārtību gadījumos, ja izpildāmi vairāki spriedumi, kas taisīti attiecībā uz vienu un to pašu notiesāto. 375. pantā precizēta iesnieguma par sodamības noņemšanu izskatīšanas kārtība.
9. Spriedumu un lēmumu
pārsūdzēšana un izskatīšana
apelācijas un kasācijas kārtībā
Latvijas KPK 434. panta otrās daļas grozījumi nosaka: nosacījumi, kas ierobežo prokurora protesta apelācijas kārtībā saturu, neattiecas uz amatā augstāku prokuroru, kas iesniedz protestu apelācijas kārtībā.
Būtiskas izmaiņas ir Latvijas KPK 436. pantā. Apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš tiesājamam, kas neprot valodu, kurā taisīts spriedums vai lēmums, skaitāms no brīža, kad viņš saņēmis rakstisku minētā procesuālā dokumenta tulkojumu.
Precizēts arī apelācijas sūdzības saturs. Apelācijas sūdzībā jānorāda konkrēti pārsūdzēšanas iemesli, kuru dēļ lieta skatāma pēc būtības, jāizskata konkrēti lūgumi, kā arī jānorāda, vai būs nepieciešams aizstāvis un vai tas jānorīko tiesai. Iesniegumu par nokavētā pārsūdzības termiņa atjaunošanu tiesa izlemj rīcības sēdē, piedaloties iesniedzējam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.