I. Kibernoziegumu attīstības tendences pasaulē un Latvijā

ANO kibernoziegumu eksperts, Norvēģijas "Mosbaret" tiesas priekšsēdētājs S. Sjolbergs 1984.gadā rakstīja, ka termins "datornoziegums" kļūs par vienu no visbiežāk lietojamiem vārdiem 21. gadsimtā.

Šodien kibernoziegumi, kas ir datornoziegumu attīstības augstākā pakāpe, aptver ļoti plašu noziedzīgo nodarījumu loku un tiek definēts kā jebkura nelikumīga, krimināli sodāma darbība vai bezdarbība, sākot ar parastu krāpšanu un beidzot ar slepkavību, ja tas ir saistīts ar informācijas tehnoloģiju vai datoru. Patiesībā kibernoziegums ir tradicionāla nozieguma veids, kurš tiek izdarīts reālā vidē un kura darbības lauks ir saistīts ar e-vidi. Statistika liecina, ka šo noziegumu skaits visā pasaulē dramatiski pieaug. Tā, piemēram, Japānā 2000.gadā šo noziegumu skaits palielinājies par 58 procentiem, un analoga aina ir arī citās attīstītajās valstīs. Īpaši aktuāls ir fakts, ka kibernoziegumiem paplašinās ģeogrāfiskās robežas. Pēdējie pētījumi norāda, ka kibernoziedznieki darbojas gan Āfrikā, gan Āzijā, gan Latīņamerikā.

Pēc ASV un citu valstu kriminologu pētījumiem tika konstatēts, ka policijas rīcībā nonāk informācija tikai par 3 procentiem kibernoziegumu, bet pārējie netiek reģistrēti. Tātad kibernoziegumu jomā ir ārkārtīgi augsts latento noziegumu skaits. Tas izskaidrojams ar to, ka biznesa struktūras baidās no savas biznesa reputācijas zaudēšanas, jo — kurš gan gribēs atzīties, ka kādai bankai ir problēmas ar informācijas sistēmu drošību. Manā rīcībā ir neoficiāla informācija par to, ka arī Latvijā klientiem no banku kontiem pazūd nauda, bet bankas parasti norāda, ka vainīgs ir pats klients un nekāda naudas zādzība no banku IS nav notikusi. Tā kā neviena šāda lieta nav nonākusi līdz tiesai, ir grūti spriest, kurā pusē taisnība. Līdz ar to par kibernoziegumu upuri potenciāli var kļūt katrs elektronisko norēķinu kartes lietotājs.