Viedoklis

Aplūkojot vainas formas, šajā rakstā nozīmīgu vietu ieņēmušas LU profesora Ulda Krastiņa paustās atziņas monogrāfijā "Mācība par nozieguma sastāvu" (1996).

Problēma

Krimināllikumā (KL) ir daudz jaunu tiesību normu. Tās pietiekami plaši un veiksmīgi tiek izskaidrotas krimināltiesību piemērotājiem. Šāda izskaidrošana, neapšaubāmi, ir nepieciešama. Taču nedrīkstētu aizmirst, ka ir arī tādas problemātiskas tiesību normas, kas pārņemtas no Latvijas Kriminālkodeksa (KK). Domājams, ka visproblemātiskākā no salīdzinoši vecajām krimināltiesību normām ir bijusī KK 105.panta 3.daļa, kas tagad ir KL 125.panta 3.daļa.

Šis raksts nebūtu jāuztver kā Krimināllikuma kritika, jo problēmas, kas saistītas ar aplūkojamo normu, ir pastāvējušas vismaz vairākas pēdējās desmitgades. Un tā nav tikai Latvijas problēma. Analoģiska norma bija padomju tiesībās un tika pārmantota visās bijušajās Padomju savienības republikās. Krievijā tā bija KPFSR Kriminālkodeksa (KPFSR KK) 108.panta 2.