Septembra nogalē Rīgā divas dienas notika starptautiskā konference Latvijas Republikas tiesu priekšsēdētājiem un Latvijas tiesnešu mācību centram. Juristi lasīja referātus, diskutēja par aktuālām tiesu darbības problēmām, ierosināja lietišķus priekšlikumus. Lūk, viens no referātiem.

Sākot savu pārskatu es vēlētos nedaudz atgādināt, kāda bija tiesu loma un vieta komunistiskās diktatūras periodā. Atbilstoši laikmeta prasībām ārēji šī diktatūra tika maskēta ar tiesiskas valsts atribūtiku: bija parlaments, izpildinstitūcijas, tiesas. Vienlaicīgi gan tika uzsvērts, ka šīm institūcijām nav nekāda sakara ar klasisko valsts varas dalīšanas principu, tās visas veidoja vienotu valsts aparātu, kas pārstāvēja vienīgi un tikai valsts intereses. Tajā pašā laikā visus jautājumus — gan stratēģiskos, gan taktiskos — atbilstoši savai kompetencei risināja attiecīgā līmeņa partijas komitejas vai šo komiteju vadītāji vienpersonīgi. Nākamais filtrs bija ministrijas, komitejas un prokuratūra, turklāt pēdējai bija uzlikts pienākums tieši uzraudzīt tiesu darbību. Gadījumā, ja attiecīgās republikas Augstākā tiesa tomēr centās izturēt šo spiedienu, tad vajadzīgās korekcijas izdarīja PSRS Augstākā tiesa. Arī pati tiesu sistēma bija sašķelta. Noziegumi pret valsti tika nodoti kara tribunālu kompetencē, strīdi starp uzņēmumiem tika risināti tā saucamajā arbitrāžā. Pastāvot vienotam sociālistiskajam īpašumam un iztrūkstot privātīpašumam, vispārējām tiesām bija pakārtota nozīme, risinot sīkus civiltiesiskus strīdus starp pilsoņiem un izskatot krimināllietas par valstiski mazsvarīgiem noziegumiem. Sākoties kooperatīvu kustībai, radās arī pirmie privātīpašuma iedīgļi, vienlaicīgi radās pretrunas starp kapitālistiskajām īpašuma formām un sociālistisko likumdošanu. Privātīpašnieku jau neapmierināja likumdevēju, izpildinstitūciju un arbitrāžu voluntārie lēmumi, kas savā darbībā balstījās nevis uz likumiem, bet gan uz sociālistisko tiesisko apziņu. Tā rezultātā PSKP CK ģenerālsekretārs M.Gorbačovs izvirzīja lozungu “Par tiesisku valsti”, faktiski atzīstot, ka PSRS un tiesiska valsts ir dažādi jēdzieni, un pasludināja: tiesas atrodas tiesībaizsardzības piramīdas virsotnē. Tomēr īstenot arī šo lozungu M.Gorbačovs neuzdrošinājās, jo tas grautu PSKP vienpersonīgās varas monopolu.